2023. gada jūnijā latviešu zinātnieki no visas pasaules pulcējas Rīgā, lai V Pasaules latviešu zinātnieku kongresā pievērstos diskusijām par globālajiem izaicinājumiem, to iespējamiem risinājumiem un arī atzīmētu Latvijas un latviešu zinātnes sasniegumus. Šajā rakstā ir apkopoti notikumi, kurus ir vērts apmeklēt kongresa laikā. Taču tā ne tuvu nav visa programma – vēl ir daudz dažādu diskusiju un uzstāšanos, tāpēc pilnu pasākuma programmu meklē kongresa tīmekļvietnes sadaļā “Programma”.

 

“Science Slam” jeb visiem saprotamu zinātnes pētījumu prezentāciju konkursa fināls

“Science Slam” ir populārs formāts dažādos zinātnes pasākumos, kas dod iespēju vairākiem zinātniekiem, kuri iepriekš izturējuši atlases konkursu, pastāstīt par savu pētījumu. Konkursa mērķis parasti ir iepazīstināt sabiedrību ar pētījumiem un zinātnisko darbu viegli uztveramā, interesantā un saistošā veidā. Zinātnieks uzstājas publiski un ir ierobežots laika un formāta ziņā – viņam tiek dotas 400 sekundes jeb sešas minūtes un 40 sekundes laika. Uzstāšanās saturam ir jābūt saistītam ar pētījumu, kuru dalībnieks izstrādā vai kura izstrādē dalībnieks ir piedalījies.

 

“Science Slam” prezentāciju konkursa finālā, kas notiks V Pasaules latviešu zinātnieku kongresa ietvaros, uz skatuves kāps astoņi zinātnieki, kuri ir izturējuši atlases kārtu. Dažas no uzvarētāju tēmām:

• zirnekļu izpēte purvos, izmantojot tālizpētes un mašīnmācīšanās metodes;
• augu pirkstu nospiedumi – patiesās identitātes noteikšanas atslēga;
• jauni retzemju jonus nesaturoši luminiscējošie nanomateriāli pielietojumiem biosensoros.

 

Skatītāju klātbūtne ir ļoti svarīga, jo tieši skatītāju balsojums var izšķirt konkursa iznākumu – tā būs sestā žūrijas locekļa balss, kas tiks summēta ar vērtējumiem no pieciem citiem žūrijas locekļiem. “Science Slam” prezentāciju konkursa fināls notiks 28. jūnijā plkst. 17.00 LNB Ziedoņa zālē.

 

Kā izmantot satelīta datus savā biznesā? Baltijas “Copernicus” diena

Eiropas Savienībai (ES) ir vairāki satelīti, kas ir saistīti ar ES Zemes novērošanas programmu “Copernicus” un satelītnavigācijas sistēmu “Galileo”. Šajā pasākumā atsevišķa diena būs veltīta “Copernicus” programmai, kas nodrošina Zemes virsmas fotogrāfijas, ko no kosmosa regulāri uzņem sarežģītas satelītu kameras. Analizējot tādus datus, ir iespējams iegūt informāciju, kas nav redzama ar neapbruņotu aci, un izmantot to lielu teritoriju monitoringam. Tā ātri un precīzi iespējams novērot zemes, zālāju, ūdens un pat gaisa stāvokļa pārmaiņas.

 

Baltijas “Copernicus” dienas mērķis ir informēt tos uzņēmumu un organizāciju dalībniekus Baltijas valstīs, kas potenciāli varētu izmantot šos datus savās nozarēs. Centrālais notikums būs seminārs 28. jūnijā no plkst. 9.30 līdz 16.30, kurā tiks sniegta aktuāla un praktiska informācija par šo Zemes novērošanas programmu. Seminārā piedalīsies Eiropas Komisijas, ES Kosmosa programmas aģentūras un ES “Copernicus” biroja pārstāvji. Zemes novērošanas risinājumu izstrādātāji stāstīs arī par praktiskiem piemēriem, kā viņi veiksmīgi izmanto šos datus. Savukārt 29. jūnijā norisināsies Zemes novērošanas praktiskais seminārs.

 

Atrādīs piedāvājumu kosmosa nozarei

V Pasaules latviešu zinātnieku kongresā būs apskatāms arī Latvijas Kosmosa nozares veikums. 29. jūnijā atsevišķā pasākumā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centra IV zālē no plkst. 10.00 līdz 12.00 būs skatāmi Latvijas kosmosa tehnoloģiju demonstrējumi. Piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes un inovāciju centra rīkotajā Studentu inovāciju grantu Demo dienā uzvaras laurus par inovatīvāko risinājumu plūca komanda “Space” jeb “RTU High Power Rocketry Team”, kura pilnveido lieljaudas raķeti un plāno ko jaunu – raķetes palaišanu no stratosfēras balona. Pasākumā varēs praktiski apskatīt, ko šī komanda ir paveikusi. Latvijai ir piedāvājums arī mikroshēmām – uzņēmums “RD Alfa Microelectronics” demonstrēs savas integrētās mikroshēmas, kas īpaši piemērotas kosmosa nozarei.

 

Savukārt jaunuzņēmums SIA “Eventech”, kas izveidots akselerācijas fonda “Komercializācijas reaktors” ietvaros un veiksmīgi attīstās jau vairākus gadus, demonstrēs laika mērīšanas ierīces, kuras spēj ārkārtīgi precīzi mērīt laiku – ar divu pikosekunžu jeb 0,000000000002 sekundes precizitāti. Šī Latvijas jaunuzņēmuma ražotos taimerus izmanto 70 % uz Zemes esošo staciju, lai novērotu precīzu satelītu pozīciju kosmosā. Uzņēmums “Eventech” ir arī nodrošinājis Latvijas dalību starptautiskajā Zemes aizsardzības misijā “Hēra”, kuras mērķis ir mēģināt mainīt asteroīda trajektoriju, lai nodrošinātu Zemes aizsardzību nākotnē. Ir plānots, ka misija “Hēra” ar “Eventech” sistēmu tiks palaista kosmosā jau 2024. gadā. Plašāka informācija par Latvijas kosmosa tehnoloģiju demonstrējumiem ir pieejama šeit.

 

Demonstrēs digitalizēšanos

Īpašs uzsvars V Pasaules latviešu zinātnieku kongresā likts arī uz izglītības tehnoloģijām un augstskolu veikumu digitalizācijas jomā. Savus produktus rādīs vairāki privātie uzņēmumi.

 

“Tilde” ir vadošais mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģiju uzņēmums Baltijā, kas nodrošina MI risinājumus latviešu un citām Eiropas valodām. “Tilde” tehnoloģiju demonstrācija kongresā ietvers uzņēmuma MI risinājumus, kas izstrādāti sadarbībā ar izglītības un zinātnes partneriem Latvijā un Eiropā: virtuālos asistentus izglītībā un zinātnē, runas atpazīšanas tehnoloģijas medicīnā, specializētas mašīntulkošanas sistēmas akadēmiskajam darbam, nacionālās terminoloģijas platformu, datu anonimizācijas sistēmu un citus risinājumus. Savukārt “Baltic Satellite Service” demonstrēs satelīttehnoloģiju risinājumu dažādus pielietojumus meža izcirtumu, vējgāžu, ugunsgrēku, plūdu un citās aktuālāko datu lietotnēs. Tur ir izmantoti mašīnmācīšanās modeļi satelītdatu analīzei.

 

No augstskolu digitālo risinājumu klāsta var izcelt, piemēram, mobilo lietotni “EMORI”, kas dod iespēju iejaukties ar emocijām saistītu grūtību risināšanā. Tā ir tapusi kā triju Latvijas augstskolu studējošo sadarbības projekts. Lietotnes ideju un saturu izstrādāja Rīgas Stradiņa universitātes maģistranti, dizainu veidoja Latvijas Mākslas akadēmijas studējošie, prototipu programmēja Ventspils Augstskolas students. Savukārt RTU demonstrēs portatīvo ierīci bezkontakta melanomas diagnostikai. Izmantojot piecu veidu apgaismojumu – infrasarkano, sarkano, zaļo, zilo (> 404 nm) un balto –, ierīce veic multispektrālu ādas analīzi. Visa iegūtā informācija, izmantojot bezvadu tehnoloģiju, tiek šifrētā veidā nosūtīta uz mākoņsistēmu.

 

Vēl interesanti, ka būs iespējams ieskatīties Latvijas izglītības digitalizācijas procesā. Piemēram, projekta “Latvijas Digitālais akselerators” ietvaros Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā izglītības tehnoloģiju izstrādātājiem pieejama tehnoloģiju demonstrāciju telpa “Nākotnes klase”, kas veidota, balstoties uz “European Schoolnet” koncepta “Future Classroom Lab”. To regulāri apmeklē skolēni, skolu un pašvaldību pārstāvji, kā arī Latvijas politikas veidotāji. Tā ir iespēja izstrādātājiem izmēģināt un demonstrēt savus risinājumus reālā klases vidē. Arī par šo projektu būs iespējams plašāk uzzināt Pasaules latviešu zinātnieku kongresa laikā.

 

Kongresā būs arī pārstāvji no Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Informācijas tehnoloģiju fakultātes. Tur 2022. gadā tika atklāta virtuālās un jauktās vides laboratorija. Tajā studenti mācību procesā apgūst virtuālās vides elementus un izstrādes principus, kā arī rada prototipus apmācību vai izglītojošiem projektiem dažādās nozarēs. Šī tehnoloģija var palīdzēt samazināt izmaksas un riskus, izmantojot virtuālajā vidē izveidotus prototipus un simulācijas, kas ļauj apgūt jaunas prasmes un zināšanas bez nepieciešamības bez nepieciešamības fiziski izmantot dārgas un bīstamas iekārtas. Demonstrācijas laikā tiks prezentēti universitātes studentu radītie darbi, lai dalītos ar studentu jaunajām un inovatīvajām idejām virtuālās realitātes izmantošanā.

 

200 referātu prezentācijas

Tiem, kurus interesē zinātniskie darbi, būs iespēja iepazīties ar 200 referātiem! Plašs dažādu tēmu loks, tāpēc katrs var izvēlēties sev interesējošo. Prezentāciju grafiks ir skatāms šeit. Savukārt, ja nav prioritāšu, noderēs daži referāti iedvesmai!

• Dina Popluga “Inovāciju ekosistēma kā nozīmīgs augstākās izglītības iestāžu attīstības dzinējspēks”. Viens no pētījuma mērķiem ir prezentēt un analizēt esošās inovāciju ekosistēmas Ziemeļvalstu un Baltijas valstu augstskolās. Pētījuma ietvaros notika esošo inovāciju ekosistēmu kartēšana piecās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu augstākās izglītības iestādēs. Pētījumā ir izcelta labā prakse inovācijas kapacitātes stiprināšanā augstākās izglītības iestādēs, apspriesti iespējamie uzlabojumi labākas un integrētākas inovācijas kapacitātes un atbalsta sistēmu veidošanā.
• Maija Dambrova “Meldonijs: ietekmīgākās Latvijā radītās zāles”. Sirdsslimību zāles meldonijs ir vispazīstamākais un eksportspējīgākais Latvijas farmācijas un organiskās ķīmijas zinātnes produkts. Pasaulē meldonijs ir bieži piesaukts kā dopinga līdzeklis sportā, bet Latvijā tas ir zināms kā „slepenais ierocis”, kas var glābt dzīvības cīņā ar kardiometabolajām slimībām un Covid-19 komplikācijām. Ar meldoniju saistītajās tēmās ir aizstāvēts vairāk nekā desmit zinātņu doktora disertāciju, un Latvijas zinātnieku publicētie raksti veido 20 % no starptautiskajām citētajām publikācijām par meldoniju. Jaunākie pētījumi par acilkarnitīnu lomu gūst arvien lielāku starptautisko atpazīstamību un iedvesmo jaunu terapiju un diagnostikas iespēju izstrādi nākotnē, nesot Latvijas zinātnes vārdu pasaulē.
• Signe Mežinska “Atbildīga atvērtā zinātne – ētikas problēmas un to risinājumi”. Referātā autori iepazīstinās ar ES Apvāršņa programmas projekta “Atbildīga atvērtā zinātne Eiropā” (Responsible Open Science in Europe – ROSiE) rezultātiem. Atvērtās zinātnes pieeja var uzlabot zinātnes efektivitāti un caurskatāmību, ciešāk saistīt zinātni ar sabiedrības vajadzībām un nodrošināt amatierzinātnieku aktīvu līdzdalību zinātnes procesos. Vienlaikus atvērtās zinātnes pieeja izvirza jaunus jautājumus par pētniecības ētiku, godprātīgumu pētniecībā un par pētniecības ētikas pārkāpumiem. Atvērtā zinātne var samazināt dažus riskus pētniecības ētikas un godprātīguma kontekstā, piemēram, palielinot caurskatāmību un padarot datus pieejamākus. No otras puses, atvērtā zinātne var saasināt esošos vai radīt jaunus riskus pētniecības ētikai un godprātīgumam, kas saistīti ar datu pieejamību, pētījumu dalībnieku tiesībām, amatierzinātnieku iesaistīšanos, autorību, globālo taisnīgumu utt.

 

Raksts tapis Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotā ERAF projekta Nr. 1.1.1.5/17/I/002 “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā” ietvaros