V Pasaules latviešu zinātnieku kongress “Zinātne Latvijai” tematiski iedalīts trīs pamattēmās – Zinātnes ietekme, Zaļā pārveide un Digitālā transformācija –, lai uzsvērtu zinātnes pievienoto vērtību sociāli, tehnoloģiski, ekonomiski un kultūras ziņā bagātinošā veidā, veicinot gudras, veselīgas, atvērtas, tehnoloģiski attīstītas, sociāli iekļaujošas un valstiski atbildīgas sabiedrības veidošanos.
Programmā tiek veiktas izmaiņas un papildinājumi, aicinām sekot līdzi izmaiņām kongresa mājaslapā. Lai pārliecinātos, ka skatāties pēdējo programmas versiju, izdzēsiet sīkdatnes vai arī lietojiet taustiņu kombināciju Ctrl+F5.
Vizītes Latvijas zinātniskajās institūcijās
Vizītēm Latvijas zinātniskajās institūcijās jāreģistrējas. Papildu informāciju skatīt https://www.zinatneskongress.lv/vizites.
Reģistrācija
Hanzas iela 16a, Rīga
V Pasaules latviešu zinātnieku kongresa svinīgā atklāšana
2023. gada 27. jūnijā plkst. 18.30 notiks Kongresa svinīgā atklāšana kultūras un izklaides centrā – Hanzas perons. Svinīgajā atklāšanā piedalīsies bijusī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša un Ārlietu ministrijas Parlamentārā sekretāre Gunda Reire.
Hanzas Peronā ikvienam dalībniekam būs iespēja ne tikai apskatīt, bet arī sajust mākslinieka Voldemāra Johansona mākslas darbus, kas apvieno vizualitāti, skaņu un zinātni. Mākslinieka īpaši V Pasaules latviešu zinātnieku kongresam radītie mākslas darbi balstīti kvantu fizikā.
Rīgas Tehniskās universitātes vīru koris «Gaudeamus» diriģenta Ivara Cinkusa vadībā pieskandinās Hanzas Peronu ceļā uz Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem, savukārt tautas deju ansamblis «Vektors» ne tikai demonstrēs skaistākās latviešu tautas dejas, bet arī aicinās Kongresa svinīgās atklāšanas viesus izmēģināt tautas deju soļus sadančos.
Reģistrācija
Mūkusalas iela 3, Rīga
Kongresa atklāšanas plenārsesija
Kurš pirmais atradīs Latvijas nākotni – zinātnieki vai mākslīgais intelekts?
Kāda būs nākotnes sabiedrība, kā sagatavoties un pielāgoties nākotnes klimatam un videi un kādi ir mūsdienu un nākotnes galvenie izaicinājumi? Šie un citi jautājumi caurvīs Kongresa atklāšanas plenārsesijas diskusijas, kuru centrā būs Latvijas zinātne šodien un rīt.
Atklāšanas plenārsesijā dažādu jomu un nozaru pārstāvji pievērsīsies plaša tvēruma jautājumiem, piemēram, kā zinātnei un zinātniekiem mūsu nākotni padarīt šķietami labāku, ar to palielinot iespējamību, ka nākotne būs mums – sabiedrībai – un mūsu planētai labvēlīgāka.
Runātāji: Gatis Krūmiņš, Una Bergmane, Egils Levits, Kristians Brekte, Andris Ambainis, Ivars Vanadziņš
Baltijas Copernicus diena
Pasākuma mērķis ir nodrošināt, ka Copernicus mērķgrupas Baltijas valstīs ir informētas par programmu un tās datu izmantojamību savās nozarēs, kā arī ir aprīkotas ar minimālām prasmēm (un tādējādi arī praktisku izpratni par datu funkcionalitāti), lai veicinātu datu izmantošanu savās organizācijās.
Seminārā tiks sniegta aktuāla un praktiska informācija par zemes novērošanas programmu Copernicus un tās sniegtajām iespējām zinātniekiem, uzņēmējiem un valsts institūciju pārstāvjiem, kas izmanto vai plāno izmantot zemes novērošanas datus un sekmēt Baltijas valstu aktīvāku satelītdatu lietošanu p09.30–9.35 Uzņemšana un ievadrunalašā nozaru klāstā.
Baltijas Copernicus dienā piedalīsies Eiropas Komisijas, Eiropas Savienības (ES) Kosmosa programmas aģentūras, Eiropas Kosmosa aģentūras, Copernicus pilnvaroto struktūru un ES Copernicus biroja pārstāvji, kā arī galvenie zemes novērošanas risinājumu izstrādātāji no Baltijas valstīm.
Pasākums ir starptautisks un notiks angļu valodā.
Moderators: Inese Suija-Markova
Programma:
09.30–9.35 Uzņemšana un ievadruna
09.35–9.55 ES Zemes novērošanas programmas Copernicus attīstība, nākotne un loma nozarēs, kas nav saistītas ar kosmosa nozari, un programmas “Apvārsnis Eiropa” atbalsts Copernicus risinājumiem
Runātāja: Evelīna Piskorza (Ewelina Piskorz)
09.55–10.10 Copernicus jūras pakalpojums un tā lokalizācija Baltijas jūras lietotājiem
Runātāja: Tīna Siloviča (Tina Silovic)
10.10–10.30 Copernicus zemes monitoringa pakalpojums un tā lokalizācija Baltijas jūras lietotājiem
Runātāja: Joanna Balasis-Levinsen, eksperte — Copernicus zemes monitoringa pakalpojums, Eiropas Vides aģentūra
11.00–11.20 Atbalsta mehānismi jaunuzņēmumiem, uzņēmumiem, publiskajām iestādēm un zinātniekiem Copernicus lietojumu un pakalpojumu izstrādē
Runātājs: EUSPA pārstāvis
11.20 – 11.40 Eiropas Kosmosa Aģentūras Zemes novērošanas programmu atbalsta instrumenti Baltijas zemes novērošanas kopienai
Runātāji: Gordon Campbell, EKA Uzņēmumu EO datu lietojumu nodaļas vadītājs; Dr. Claudia Vitolo, EO Digital Twin Earth Applications zinātniece
11.40–12.00 Copernicus darbības uzsākšana
Runātāja: Annekatrien Debien, Copernicus atbalsta birojs
13.30–14.30 Baltijas Copernicus datu un produktu izmantošanas pieredze
Runātāji: Vides Risinājumu Institūts, SIA Baltic Satellite Serviss, Geomatrix, Kappazetta
14.30–14.45 Valsts Satelītdatu centrs ESTHub
14.45–15.00 Idea par Valsts Satelītdatu centru LATHub
Runātājs: Dāvids Štēbelis, EKA industriālais koordinators
15.30–16.30 Paneļdiskusija: Konkurence vai sadarbība? Ceļā uz kopīgiem centieniem nogādāt Copernicus Baltijas jūras reģionā: Baltijas EO platforma? BALTHub? Reģionāls izcilības centrs?
Runātāji: Gordon Campbell, Dainis Jakovels, ESThub, Geomatrix, BSS
Latviešu un Latvijā radīto digitalizācijas produktu demonstrācijas
Augstākās izglītības, zinātnisko institūciju, pētniecības organizāciju un uzņēmumu izstrādāto vai adaptēto izglītības un zinātnes tehnoloģiju (simulācijas, lietotnes, izglītojošās spēles) demonstrācijas.
Stenda referātu prezentācijas
Zinātnieku, doktorantu un studentu prezentācijas par saviem pētniecības rezultātiem dažādās zinātnes nozarēs.
Ilgtspējīga un droša Latvijas energoapgāde: kādai jābūt viedai energosistēmai Latvijā un kā to izveidot?
11:00 - 11:30 Priekšlasījums: Pārvarēt izaicinājumus pārejā uz atjaunīgo enerģiju. Dānijas gūtās atziņas Latvijai
Runātājs: Henriks Lunds (Henrik Lund)
11:30 - 12:30 Paneļdiskusija: Kā Latvijai izveidot zaļo enerģētiku?
Paneļdiskusijā tiks apskatīts plašs spektrs jautājumu, tostarp inovācijas ēku energoefektivitātes uzlabošanai, kodolenerģētikas loma Latvijā nākotnē, kodoltermiskās sintēzes un saules tehnoloģiju PV attīstības perspektīvas, kā arī institūciju loma zaļās pārveides procesos.
Paneļdiskusijas dalībnieki: Andra Blumberga, Inese Zepa, Andris Šternbergs, Pauls Stradiņš, Elīna Pajuste
Industrija 5.0 un Sabiedrība 5.0
Starpdisciplinārs skatījums uz digitalizācijas procesiem, tostarp mākslīgo intelektu.
Plenārsesijā uzmanība tiks pievērsta jautājumiem: Ko mēs varam sagaidīt no Industrija 5.0 Eiropā un Latvijā? Kādas pārmaiņas tas varētu radīt mūsu sabiedrībā?
Runātājs: Šons O'Reigens (Seán O'Reagain)
Kas ir zinātnes ietekme? Koncepcija un mērījumi Latvijā
Ko nozīmē jēdziens "Zinātnes ietekme"? Kā to mērīt un ko tā patiesībā nozīmē gan zinātniekiem, gan sabiedrībai, gan arī valstij kopumā?
Runātājas: Daiena Hiksa (Diana Hicks), Glenda Krusa (Glenda Kruss), Agrita Kiopa
Science Slam konkurss
Konkurss doktorantiem un doktora zinātniskā grāda pretendentiem.
Vakariņas un tīklošanās
Vai pietiek resursu pārtikušai Latvijai?
9.00 - 9.30 Priekšlasījumi: Vai pietiek resursu pārtikušai Latvijai?
Priekšrocības un trūkumi pārejā no neatjaunojamo resursu izmantošanas uz bioekonomiku. Norvēģijas pieredze resursu izmantošanā – izaicinājumi Latvijas kontekstā.
Runātāji: Arne Bardalen, Irina Pilvere, Aivars Bērziņš
9.30 - 10.30 Paneļdiskusija: Vai bioekonomika ir sabiedrības drošības pamats?
Pneļdiskusijā tiks runāts par Zaļā kursa ietekmi uz ražošanu, lauksaimniecības ietekmi uz vidi, klimata pārmaiņu ietekmi uz ražošanu un ražošanas ietekmi uz klimata pārmaiņām, kā arī bioloģisko daudzveidību Latvijā un kā to ietekmē ražošana.
Paneļdiskusijas dalībnieki: Ieviņa Stūrīte, Renāts Trubiņš, Anna Stikāne, Dagnis Dubrovskis
Latvijas kosmosa tehnoloģiju demonstrējumi
Pasākuma laikā deviņas nozīmīgākās Latvijas organizācijas, kuras attīsta kosmosa tehnoloģijas vai pakalpojumus, interaktīvā veidā demonstrēs savus sasniegumus kosmosa nozarē.
Stenda referātu prezentācijas
Zinātnieku, doktorantu un studentu prezentācijas par saviem pētniecības rezultātiem dažādās zinātnes nozarēs.
Enerģētikas zaļā pārveide: izaicinājumi un iespējas
Uzstājas kongresa Zinātniskās komitejas izvēlēti stenda referātu autori (TBC).
Paneļdiskusija: Digitalizācija un cilvēks
Šajā sesijā dalībnieki pievērsīsies digitalizācijas nākotnes redzējumam Latvijā un tam, kādas tehnoloģijas un cik lielā mērā mēs izmantosim nāktonē. Papildus tiks pārrunāts, kādus izaicinājumus digitalizācija varētu radīt un kā veicināt tehnoloģiju attīstību sabiedriskā labuma vairošanai.
Diskusiju ietvaros paneļdiskusijas dalībnieki arī izvērtēs digitālo tehnoloģiju potenciālu latviešu kultūras popularizēšanā, idenitificējot gan vajadzības, gan iespējas šajā jomā.
Paneļdiskusijas dalībnieki: Modris Greitāns, Signe Mežinska, Ivars Austers, Pēteris Zilgalvis, Uldis Bojārs, Sanita Reinsone, Anda Laķe
Ko zinātnes ietekme nozīmē jaunajiem zinātniekiem?
Sarunas par zinātnes ietekmi un karjeru zinātnē no jauno zinātnieku skatupunkta.
Dalībnieki: Eduards Baķis, Kārlis Rācenis, Karīna Siliņa, Anna Kļučņika, Anete Vingre, Laura Bužinska, Andris Vaivads
Kā gudri pelnīsim zaļajā ekonomikā?
Pelnošā zinātne: zinātnes finansējuma un akadēmiskās ataudzes risinājumi Igaunijā. Vienradži pētniecībā
13:30 - 14:00 Intervija ar Igaunijas Zinātņu akadēmijas prezidentu Tarmo Soomere par tēmu "Pelnošā zinātne – Igaunijas piemērs un akadēmiskā ataudze"
14:00 - 15:00 Paneļdiskusija: Zinātnes komercializācija un akadēmiskā ataudze
Paneļdiskusijas dalībnieki: Tālis Juhna, Ņikita Kazakevičs, Anna Ramata-Stunda
Kā digitalizācija var palīdzēt veidot demokrātisku Latviju?
Šajā apaļā galda diskusijā jautāsim, kā rast līdzsvaru starp digitālizācijas ieguvumiem un riskiem, īpaši izceļot Latvijas kontekstu. Saruna būs daudzslāņaina – runāsim par to, kas ir digitālā demokrātija, vai mums to vajag un ko tā varētu nozīmēt Latvijas iedzīvotājiem, viņu attiecībām vienam ar otru un pašapzināšanos nākotnē. Jautāsim kāds izskatīties ‘digitālais latvietis’ (‘homo digitalis’), nepiemirstot sociālās nevienlīdzības šķautni un mūsu kolektīvo atmiņu par pagātnes notikumiem. Diskusijas laikā dalībnieki pievērsīsies arī līdzdalības rīkiem kā tādiem - kā tie izskatās, ko tie dara un kuri no tiem būtu derīgākie demokrātijai Latvijā. Tajā pašā laikā jautāsim, kādi ir ar digitalizāciju saistītie drošības riski, un ko varam darīt, lai tos mazinātu.
Runātāji: Aleksandrs Cepilovs, Klāvs Sedlenieks, Iveta Kažoka, Andris Ķesteris.