No 2013. līdz 2022. gadam bijis Vidzemes Augstskolas rektors, šajā laikā kā stratēģisku prioritāti nosakot zinātnes attīstību. Zinātniskās darbības īpatsvars naudas izteiksmē šajā laikā augstskolā pieauga no 3 līdz 48 procentiem. Vairāku kolektīvu monogrāfiju sastādītājs, līdzautors un zinātniskais redaktors: Kā neapmaldīties nākotnē? (2021), Latvijas Republikas dibinātāji un atjaunotāji (2020), Latvijas Tautsaimniecības vēsture (2017), Deviņu vīru spēks (2016). Pētnieciskās intereses: ekonomiskā vēsture un stratēģiskā komunikācija.

Una Bergmane ir Somijas Zinātņu Akadēmijas pētniece Helsinku universitātes Aleksanteri Institūtā.  Unas pirmā grāmata "Nenoteiktības politika: Amerikas Savienotās Valstis, Baltijas jautājums un Padomju Savienības sabrukums" (Oksfordas Universitātes Izdevniecība, 2023) skaidro attiecības starp ASV valdību, Baltijas valstu neatkarības kustībām un Maskavu perestroikas gados.

Una ir ieguvusi doktora grādu Sciences Po Paris un ir bijusi pētniece un pasniedzēja Kornela universitātē un Londonas Ekonomikas augstskolā.

Inese Suija - Markova ir ieguvusi maģistra grādu biznesa vadībā un inovācijās Rīgas Tehniskajā universitātē un šogad aizstāves doktora disertāciju šajā pašā augstskolā. Viņas pētniecības darbs ir saistīts ar zināšanu pārnesi starpdisciplinārās komandās un zināšanu ietilpīgu biznesa pakalpojumu vadīšanu. 16 gadus vadīja Vides risinājumu institūtu – privātu pētniecības un inovāciju organizāciju. Kopš 2009. gada ir Cēsu novada pašvaldības deputāte un kopš 2022. gada ir pilna laika domes priekšsēdētāja vietniece. Bijusi ASV un Kanādas valdību un UNESCO stipendiāte. Daudzu starptautisku konferenču un semināru dalībniece, moderatore un lektore.

Evelīna Piskorza ir Eiropas Komisijas Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāta (DG DEFIS) Zemes novērošanas nodaļas programmas amatpersona. Viņa sniedz ieguldījumu Copernicus programmas izstrādē un īstenošanā, jo īpaši attiecībā uz Copernicus iepirkumu padomju vadību. Piskorza ir arī nodaļas instruktāžu koordinatore un sniedz juridiskas konsultācijas.

Viņa nesen pievienojās Mercator Ocean International (MOi), kur viens no viņas galvenajiem pienākumiem ir palielināt Copernicus Marine Data lietotāju skaitu. Tīnai ir vairāk nekā 10 gadu pieredze okeāna novērošanā, kas iegūta, veicot dažādus pētījumus un pētniecības un attīstības pasākumus, galvenokārt saistībā ar fitoplanktona kopienu monitoringu un to telpisko un laika dinamiku saistībā ar vides apstākļiem.

Dainis Jakovels ieguvis doktora grādu fizikā Latvijas Universitātē. Dainim ir 14 gadu pieredze spektrālā attēlošanā un 8 gadu pieredze darbā ar attālās izpētes datiem, kas ievākti no dažādām platformām, tai skaitā satelītiem. Viņš ir bijis vairāku EKA kontraktu vadītājs, kuru ietvaros Sentinel satelītu dati pielietoti Zemes seguma kartēšanai un zālāju monitoringam, ezeru ūdens kvalitātes novērtēšanai, nelegālu derīgo izrakteņu ieguves aktivitāšu detektēšanai, kā arī rīsu audzēšanas prakses monitoringam Vjetnamā. Dainis ir prasmīgs projektu vadīšanā, starpdisciplinārā un starptautiskā sadarbībā un komunikācijā, kā arī attālās izpētes datos balstītu risinājumu izstrādē.

Henriks Lunds ir augsti novērtēts pasaules vadošais pētnieks. Viņš ir iekļauts starp ISI augsti citētajiem pētniekiem, ierindojoties starp 1% labākajiem pētniekiem pasaulē inženierzinātņu jomā un 2% Stenfordas labāko zinātnieku sarakstā.

Henriks Lunds ir ietekmīgā Elsevier žurnāla "Enerģija" (Energy) galvenais redaktors ar vairāk nekā 10 000 publikācijām gadā.

Henriks Lunds ir arī vairāk nekā 500 grāmatu un rakstu autors, ieskaitot grāmatu “Atjaunojamās enerģijas sistēmas” (Renewable Energy Systems). Viņš ir visā pasaulē izmantotās bezmaksas uzlabotās energosistēmu analīzes programmatūras EnergyPLAN arhitekts, kas ir pamatā vairāk nekā 300 recenzētām žurnālu publikācijām visā pasaulē.

Andra Blumberga ir RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta profesore. Viņa darbojas divos pētniecības virzienos – tehnoloģisko risinājumu izstrādāšana ēku enerģijas patēriņa samazināšanai un kompleksu, nelineāru, dinamisku sistēmu modelēšana ar sistēmdinamikas modelēšanas metodi. Ar tās palīdzību pēta sociotehnisko pāreju enerģētikas sektorā, pēdējos gados pievēršoties starpdisciplināriem pētījumiem. Vairāk nekā 140 zinātnisko publikāciju autore.

Inese darbojas un ir pētniece ilgtpsējīgas ekonomikas attīstības jomā. Viņa ir pētījusi, kā politiskie faktori un ekonomikas politika ietekmē pāreju uz atjaunīgiem energoresursiem Baltijas valstīs Eiropas zaļā kursa kontekstā. Kopumā viņa iestājas par to, lai ilgtspējīga ekonomika spēj kalpot cilvēkam, centrējoties ne tikai uz ekonomikas un vides, bet arī sociāliem jautājumiem. Inese ir studējusi starptautiskās attiecības (LSE), attīstības ekonomiku (Oksfordas universitātē) un ieguvusi doktora grādu Šveices Federālajā tehnoloģiju institūtā (ETHZ). Šobrīd Inese strādā konsultāciju uzņēmumā McKinsey & Company pie ilgstpējas tēmām.

Andris Šternbergs 1970. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti, kur līdz 1975. gadam arī strādājis. No 1975. gada strādājis Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI) un no 1999. līdz 2016. gadam bijis tā direktors. Zinātniskās intereses: materiālzinātne, enerģētika.

Pauls Stradiņš ir vadošais pētnieks Nacionālajā atjaunojamās enerģijas laboratorijā (NREL) Goldenā, Kolorādo, ASV. Kopš doktora grāda iegūšanas Latvijas Fizikas institūtā, kam sekoja pēcdoktorantūras darbs Čikāgas Universitātē, AIST laboratorijā Japānā, un NREL, viņš ir strādājis fotoelementu un silīcija jomā (kristāliskie, amorfie, kvantu punkti), gaismas izraisīta degradācija, ūdeņradis silīcijā, optika un melnā silīcija ierīces, uz silānu balstīta virsmu funkcionalizācija DNS pievienošanai, uz silīcija plēvi balstīti neitronu detektori un atmiņas ierīces, kā arī saules baterijas, tostarp tandēmi. Šobrīd viņš vada rūpnieciski nozīmīgu, zinātniski orientētu Si fotoelementu programmu NREL. Viņa pašreizējās intereses ietver jaunas pieejas silīcija fotovoltaikai, to raksturošanas metodes (piemēram, EPR Saules šūnu degradācijai un EBIC nanostrukturētu pasivētu kontaktu pētījumiem), jauni pasivēti kontakti nākamās paaudzes PV, uzlabotas PV tandēma šūnu koncepcijas, silīcijs kā anoda materiāls Li jonu akumulatoriem.

Latvijas Universitātes asociētā profesore un vadošā pētniece radiācijas ķīmijā. Doktora grāds iegūts 2012. gadā.

Lielākā daļa profesionālā darba veltīta radioaktīvā ūdeņraža izotopa, tritija, uzvedības pētījumiem kodolsintēzes reaktora materiālos. Zinātnisko projektu vadītāja.

Šons O’Reigens Eiropas Komisijas Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorātā ir atbildīgā persona Industrija 5.0 kā uz cilvēku orientētas, noturīgas un ilgtspējīgas pieejas ieviešanā, lai īstenotu digitālo un zaļo pāreju industrijā Eiropā.

Iepriekš Eiropas Komisijas Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorātā O’Reigens bija atbildīgais par rīcībpolitiku un aktivitātēm, kas vērstas uz inovācijām ilgtspējīgai rūpniecībai, kā arī Eiropas publiskā un privātā sektora partnerībām gan ar rūpniecību, gan ar Eiropas Tehnoloģiju platformām. Vēl pirms tam viņš vadīja konkurētspējas un inovāciju programmas salīdzinošo novērtēšanu Uzņēmumu ģenerāldirektorātā.

Profesore Daiena Hiksa specializējas zinātnes un tehnoloģiju politikas metrikā. Pirmā no “Leidenes manifests pētniecības sasniegumu mērīšanai” publikācijas žurnālā “Nature” autoriem. Šī publikācija šobrīd ir tulkota 24 valodās un 2016.gadā ieguvusi Eiropas Zinātnes un tehnoloģijas pētījumu asociācijas (European Association for the Study of Science and Technology) “Ziman” apbalvojumu.

Gan ASV, gan Eiropā, gan arī Japānā politikas veidotāji ir balstījušies un guvuši nepieciešamo informāciju, balstoties Profesores Hiksas profesionālās darbības rezultātos. Papildus Profesore Hiksa ir bijusi padomdevēja par valstu pētniecības novērtēšanas sistēmām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD), Flandrijai, Čehijai un Zviedrijai.

NIBIO Norvēģijas Bioekonomikas institūta pētniecības direktors, Lauksaimniecības nodaļas direktors,  Norvēģijas Zemes inventarizācijas institūta un Norvēģijas Mežu un ainavu institūta ģenerāldirektors, kā arī NIBIO Norvēģijas Bioekonomikas institūta padomnieks. Papildus arī novada pašvaldības direktora vietas izpildītājs  Galvenās intereses jomas: Bioekonomika, pārtikas drošība un ģeopolitika, klimata riska novērtējums, klimata risku mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām, augsnes aizsardzība, ilgtspējīgas pārtikas sistēmas, rīcībpolitikas veidotāju konsultēšana un zināšanu izplatīšana.

Doktora grāds iegūts augu zinātnes jomā, Norvēģijas Dzīvības zinātņu universitātē. Pēdējos 15 gadus strādā Norvēģijas Bioekonomikas institūtā NIBIO (iepriekš – Bioforsk). Dr. Stūrītes zinātniskā darbība saistīta ar pļavkopību, īpaši tauriņziežiem, slāpekļa zudumiem ziemas periodā un oglekļa uzkrāšanu ilglaicīgos un regulāri atjaunotos zālājos.

Renāts Trubiņš ir pasniedzis un veicis pētījumus meža apsaimniekošanas un plānošanas jomā kopš 2014. gada. Ieguvis mežinženiera diplomu Latvijas Lauksaimniecības universitātē, viņš turpināja studijas Zviedrijā, iegūstot maģistra (2009) un doktora (2014) grādus. Viņa pētījumu galvenais virziens ir bijis meža resursu dinamikas modelēšāna un ražošanas iepēju noteikšana dažādos telpiskajos mērogos.

Anna Stikāne studēja biotehnoloģiju Edinburgas Universitātē (Apvienotā Karaliste, AK) un ieguva doktora grādu Līdsas Universitātē (AK). Viņu interesē bioloģijas inženierija un ilgtspējīga rūpnieciskā bioražošana, izmantojot mikroorganismums un to vielmaiņas iespējas. Anna ir arī mentore Latvijas studentu komandai starptautiskajās sintētiskās bioloģijas sacensībās iGEM.

Ivars Austers sāka profesionālo darbību sociālajā psiholoģijā ar sociālo grupu pētījumiem. Viņu interesēja arī cilvēku spēja mainīt perspektīvu jeb apstākļi, kuros cilvēki ir spējīgi uzminēt/nojaust citu cilvēku domas. Veicot šos pētījumus, Ivars ieguva doktora grādu Stokholmas universitātē, kā arī darbu Latvijas Universitātē, kur viņš ieņem sociālās psiholoģijas profesora vietu.

Viņa pētnieciskās intereses ir sociālā identitāte, perspektīvas maiņa, lēmumu pieņemšana, autovadītāju psiholoģija. “Labi paveiktam eksperimentam sociālajā psiholoģijā ir estētiska vērtība,” tā Ivars Austers.

Uldis Bojārs ir datorzinātnieks un programmatūras inženieris, kura interešu lokā ietilpst semantiskais tīmeklis, atvērtie dati un bibliotēku informācijas sistēmas.

2010. gadā Uldis ieguva datorzinātņu doktora grādu Īrijas Nacionālajā universitātē Galvejā, savā pētniecības darbā pievēršot uzmanību semantiskajam tīmeklim un tā pielietojumiem.

Uldis ir asociētais profesors Latvijas Universitātes Datorikas fakultātē un datu semantikas attīstības vadītājs Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kur viņš strādā bibliotēku saistīto datu projektos, uzlabojot informācijas pieejamību un informācijas resursu koplietošanu.

Pēc ķīmijas maģistrantūras studijām LU Eduards ieguva doktora grādu Imperial College London (Lielbritānija) prof. Tom Welton grupā. Tam sekoja atgriešanās Latvijā ar PostDoc Latvia granta atbalstu, kura ietvaros Eduards stažējās CNRS/ENS Lyon Francijā, kā arī attīstīja sadarbību ar pētniekiem Portugālē un Jaunzēlandē. Šobrīd vada pētniecības virzienu LU Ķīmijas fakultātē. Eduards ir Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes loceklis un Latvijas Zinātnes padomes Konsultatīvās zinātnieku padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Eduarda zinātniskās intereses saistītas ar ķīmisko procesu ilgtspējas uzlabošanu, tai skaitā rodot jaunus lietojumus jonu šķidrumiem – sāļiem, kas šķidri istabas temperatūrā, un atklāti 1914. gadā Rīgā, latviešu ķīmiķa Paula Valdena laboratorijā.

Ārsts, internists un nefrologs. Zinātniskā pētniecība lielākoties tiek veikta, lai izzinātu bakteriofāgu lietošanu multirezistentu un biofilmu asociētu infekciju ārstēšanā, pēta baktēriju veidoto biofilmu modeļus un faktorus, kas tās ietekmē, kā arī to nozīmi slimību attīstībā.

Zinātniskā darbība vērsta arī nieru slimību pētniecībā, pētot IgA nefropātijas patoģenēzi un klīnisko gaitu, dažādu biomarķieru nozīmi nieru slimību attīstībā, piemēram, sarukušo poru fenomenu.

Karīna Siliņa ir zinātniskās grupas vadītāja Šveices Federālajā tehnoloģiju institūtā (ETHZ), kur tiek pētītas audzēju šūnu un imūnšūnu mijiedarbības ar mērķi identificēt jaunas pretvēža terapiju pieejas. Strādā gan ar vēža pacientu materiālu, gan izmanto eksperimentālos audzēju modeļus pelēs, lai pētītu tā saucamo terciāro limfoīdo struktūru attīstību un funkcijas. Tie ir blīvi imūnšūnu sakopojumi, kas atgādina limfmezglus un veidojas tieši blakus audzējam. Šo struktūru veicināšana pacientos, kam to trūkst, tiek pētīta kā jauna iespēja stimulēt pacienta pret-vēža imūno atbildi.

Anete ir asociētā konsultante starptautiskā zinātnes un inovācijas politikas ietekmes izvērtēšanas kompānijā Technopolis Group. Anete ir izvērtējusi vairāku zinātnes un inovācijas atbalsta programmu un zinātnisko institūciju ietekmi. Anetes klientu vidū ir UKRI, Business Finland, Somijas Ekonomikas un Nodarbinātības ministrija, Eiropas Komisija, OECD un citas organizācijas. Anetei ir arī būtiska pieredze zinātnisko institūciju izvērtēšanā. Kopā ar kolēģiem viņa īstenoja Latvijas zinātnisko institūciju starptautisko izvērtējumu, analizēja Lielbritānijas Pētniecības Izcilības Ietvara (REF 2021) izmaksas un organizēja Norvēģijas Pētniecības Padomes nacionālā dabas zinātņu izvērtējuma paneļu darbu.

Profesors Tarmo Soomere ir matemātiķis un jūras zinātnieks un kopš 2014. gada arī Igaunijas Zinātņu akadēmijas prezidents. Viņa zinātnisko intereses galvenokārt koncentrējas uz jūras apdraudējumu analīzi un to mazināšanu, kā arī preventīvās krasta aizsardzības metodēs. Profesors Soomere divreiz ir saņēmis Igaunijas nacionālo zinātnes apbalvojumu, vēl jo vairāk, 2014. gadā profesoram Soomere piešķirts arī Baltās zvaigznes ordenis par piekrastes zinātnes attīstīšanu Igaunijā.

Negaidīta atzīšana viņam arī nākusi no Igaunijas tautas puses, jo 2005. gadā laikraksts “The Postman” atzinis profesoru Soomere par Gada cilvēku, kas izrietējis no viņa ieguldījumu postošas vētras prognozēšanā.

Aleksandrs ir pētniecības un inovāciju darba koordinators Eiropas Savienības Aģentūrā lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) un zinātniskais līdzstrādnieks Tallinas Tehnoloģiju universitātē, kur arī ieguvis doktora grādu tehnoloģiju pārvaldē. Pēdējo trīs gadu laikā Aleksandrs primāri fokusējās uz tehnoloģisko risinājumu analīzes un to pielietojuma iespējām iekšējās drošības, migrācijas un tieslietu jomās. Pētnieciskajā darbā Aleksandrs primāri fokusējas uz politikas analīzes inovāciju un e-pārvaldības jomās.

Klāvs Sedlenieks ir sociālantropologs, kas specializējas valsts, radniecības un neformālo procesu antropoloģijā. Viņš ir veicis lauka pētījumus Latvijā un Melnkalnē un ir daudzu akadēmisko publikāciju autors. Klāvs Sedlenieks arī aktīvi iesaistās sabiedriskajās debatēs, komentējot plašu tēmu loku no antropoloģijas viedokļa.