Ivars Austers sāka profesionālo darbību sociālajā psiholoģijā ar sociālo grupu pētījumiem. Viņu interesēja arī cilvēku spēja mainīt perspektīvu jeb apstākļi, kuros cilvēki ir spējīgi uzminēt/nojaust citu cilvēku domas. Veicot šos pētījumus, Ivars ieguva doktora grādu Stokholmas universitātē, kā arī darbu Latvijas Universitātē, kur viņš ieņem sociālās psiholoģijas profesora vietu.
Viņa pētnieciskās intereses ir sociālā identitāte, perspektīvas maiņa, lēmumu pieņemšana, autovadītāju psiholoģija. “Labi paveiktam eksperimentam sociālajā psiholoģijā ir estētiska vērtība,” tā Ivars Austers.
Pēc ķīmijas maģistrantūras studijām LU Eduards ieguva doktora grādu Imperial College London (Lielbritānija) prof. Tom Welton grupā. Tam sekoja atgriešanās Latvijā ar PostDoc Latvia granta atbalstu, kura ietvaros Eduards stažējās CNRS/ENS Lyon Francijā, kā arī attīstīja sadarbību ar pētniekiem Portugālē un Jaunzēlandē. Šobrīd vada pētniecības virzienu LU Ķīmijas fakultātē. Eduards ir Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes loceklis un Latvijas Zinātnes padomes Konsultatīvās zinātnieku padomes priekšsēdētāja vietnieks.
Eduarda zinātniskās intereses saistītas ar ķīmisko procesu ilgtspējas uzlabošanu, tai skaitā rodot jaunus lietojumus jonu šķidrumiem – sāļiem, kas šķidri istabas temperatūrā, un atklāti 1914. gadā Rīgā, latviešu ķīmiķa Paula Valdena laboratorijā.
NIBIO Norvēģijas Bioekonomikas institūta pētniecības direktors, Lauksaimniecības nodaļas direktors, Norvēģijas Zemes inventarizācijas institūta un Norvēģijas Mežu un ainavu institūta ģenerāldirektors, kā arī NIBIO Norvēģijas Bioekonomikas institūta padomnieks. Papildus arī novada pašvaldības direktora vietas izpildītājs Galvenās intereses jomas: Bioekonomika, pārtikas drošība un ģeopolitika, klimata riska novērtējums, klimata risku mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām, augsnes aizsardzība, ilgtspējīgas pārtikas sistēmas, rīcībpolitikas veidotāju konsultēšana un zināšanu izplatīšana.
Ilzei Bargajai ir maģistra grāds datorzinātnēs, IT vadības zinātnē un ĢIS un vairāk nekā 20 gadu pieredze ar ĢIS, attālinātās zemes novērošanas un telpisko datu projektu attīstību un vadību. Ilze ir vadījusi pētniecības projektus INTERREG, ESA, ERDF, Eurostars-2, Horizon 2020 projektu ietvaros, kā arī neskaitāmus komercprojektus un tehnoloģijas, piemēram, ForestRadar, kas nodrošina meža riska (izcirtumi, vējgāzes, ūdens, bebru dambji, mizgrauža radītie bojājumi), plūdu, ugunsgrēku u.c. riska faktoru uzraudzību. BSS izveidotā pilnībā automatizēta tālizpētes un sensoru datu apstrādes platforma ForestRadar (https://www.ocre-project.eu/eo-catalogue) tiek izmantota par pamatu komerciālu tālizpētes datu pakalpojumu nodrošināšanai un zinātnieku atbalstīšanai ar ērti lietojamu mākoņskaitļošanas vidi, kas nodrošina dažādus telpiskos un satelītu datus.
Una Bergmane ir Somijas Zinātņu Akadēmijas pētniece Helsinku universitātes Aleksanteri Institūtā. Unas pirmā grāmata "Nenoteiktības politika: Amerikas Savienotās Valstis, Baltijas jautājums un Padomju Savienības sabrukums" (Oksfordas Universitātes Izdevniecība, 2023) skaidro attiecības starp ASV valdību, Baltijas valstu neatkarības kustībām un Maskavu perestroikas gados.
Una ir ieguvusi doktora grādu Sciences Po Paris un ir bijusi pētniece un pasniedzēja Kornela universitātē un Londonas Ekonomikas augstskolā.
Prof. Aivars Bērziņš šobrīd ir Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta (BIOR) direktors, ieņemot amatu kopš 2013. gada jūnija. Kopš 2016. gada septembra viņš ir profesors Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē. Turklāt prof. Bērziņš ir Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes valdes priekšsēdētājs un Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta priekšsēdētāja vietnieks.
Līdz šim viņš ir ieņēmis dažādus akadēmiskos amatus Latvijas Lauksaimniecības universitātē un Helsinku universitātē. Turklāt bijis viespētnieks Purdue universitātē (ASV) un Norvēģijas Veterinārmedicīnas augstskolā. Dr.Bērziņš ir absolvējis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultāti un ieguvis doktora grādu veterinārmedicīnā un pārtikas higiēnā Helsinku universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē Somijā.
Viņa zinātniskās intereses ir saistītas ar pārtikas psihrotrofo patogēnu molekulāro epidemioloģiju un izsekojamību pārtikā un vidē, īpašu uzmanību pievēršot arī Vienas veselības koncepta pielietojumam infekcijas slimību uzraudzībā.
Andra Blumberga ir RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta profesore. Viņa darbojas divos pētniecības virzienos – tehnoloģisko risinājumu izstrādāšana ēku enerģijas patēriņa samazināšanai un kompleksu, nelineāru, dinamisku sistēmu modelēšana ar sistēmdinamikas modelēšanas metodi. Ar tās palīdzību pēta sociotehnisko pāreju enerģētikas sektorā, pēdējos gados pievēršoties starpdisciplināriem pētījumiem. Vairāk nekā 140 zinātnisko publikāciju autore.
Uldis Bojārs ir datorzinātnieks un programmatūras inženieris, kura interešu lokā ietilpst semantiskais tīmeklis, atvērtie dati un bibliotēku informācijas sistēmas.
2010. gadā Uldis ieguva datorzinātņu doktora grādu Īrijas Nacionālajā universitātē Galvejā, savā pētniecības darbā pievēršot uzmanību semantiskajam tīmeklim un tā pielietojumiem.
Uldis ir asociētais profesors Latvijas Universitātes Datorikas fakultātē un datu semantikas attīstības vadītājs Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kur viņš strādā bibliotēku saistīto datu projektos, uzlabojot informācijas pieejamību un informācijas resursu koplietošanu.
Piedalījusies pētījumos Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrā, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā, kur piedalījusies migrācijas pētījumos: par diasporu, ārpus Latvijas studējošie, diasporas mediji, latviešu skolām ārpus Latvijas, diasporas nometnēm.
Strādājusi dažādās valsts institūcijās (VIAA, LZP, IZP), kur specializējusies zinātnes komunikāciajs jautājumos.
No 2019. līdz 2022. gadam Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes locekle.
Doktora grāda kandidāte izglītības zinātnē LU, pēta vietējo kopienu neformālās mācīšanās telpas veidošanu, lai uzlabotu sociālo noturību pieaugušajiem ar migrācijas pieredzi.
Aleksandrs ir pētniecības un inovāciju darba koordinators Eiropas Savienības Aģentūrā lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) un zinātniskais līdzstrādnieks Tallinas Tehnoloģiju universitātē, kur arī ieguvis doktora grādu tehnoloģiju pārvaldē. Pēdējo trīs gadu laikā Aleksandrs primāri fokusējās uz tehnoloģisko risinājumu analīzes un to pielietojuma iespējām iekšējās drošības, migrācijas un tieslietu jomās. Pētnieciskajā darbā Aleksandrs primāri fokusējas uz politikas analīzes inovāciju un e-pārvaldības jomās.
|
Modris Greitāns Elektronikas un datorzinātņu institūtā (EDI) strādā kopš 1990.gada un ir institūta direktors kopš 2007.gada (2015-2019 – zinātniskais direktors). Doktora grāds iegūts datorzinātnēs, aizstāvot promocijas darbu signālu apstrādes apakšnozarē. Pētījumu tēmas ir signālu un attēlu apstrāde, mākslīgais intelekts, lietu internets, viedā mobilitāte, personalizētā medicīna (inteliģentas valkājamas sensoru sistēmas), Industrija4.0 un robotika. Šobrīd Modris ir Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, ārlietu sekretārs un valdes loceklis. Eiropas IT balvas ieguvējas (1997) “DASP-lab system” līdzautors. Eižena Āriņa balvas (prestižākā balva IKT jomā Latvijā) ieguvējs 2018. gadā. Žurnāla "Atomatic Control and Computer science" galvenais redaktors. |
Andrejam Grišanovam ir zinātniskais grāds vides zinātnē un viņš ir studējis datoru un informācijas sistēmas, ieskaitot konvolūciju mākslīgos neironu tīklus (ANN). Andrejam ir liela pieredze uzņēmumu ĢIS sistēmu, platformu (Digital Innovation Hub, EO Platform u.c.) veidošanā, darbā ar dažādiem telpisko datu formātiem un satelītattēlu ieguves datu pakalpojumu sniegšanā. Andrejs ir atbildīgs par BSS tehnoloģijas ForestRadar tehnisko attīstību lielajiem mežu apsaimniekošanas uzņēmumiem, kas nodrošina veģetācijas monitoringu un analīzi, izmantojot gan optiskos, gan radara satelītattēlus.
Viņam ir pieredze darbā ar sistēmu analīzi un procesu automatizāciju un R&D INTERREG, ESA, ERDF, Eurostars-2, Horizon 2020 un daudzu citu komercprojektu tehnisko vadību un izstrādi, piemēram, ForestRadar, kas nodrošina meža riska (izcirtumi, vējgāzes, ūdens, bebru dambji, mizgrauža radītie bojājumi, plūdu, ugunsgrēku u.c. riska faktoru) uzraudzību. Andreja izveidotā pilnībā automatizēta tālizpētes un sensoru datu apstrādes platforma ForestRadar (https://www.ocre-project.eu/eo-catalogue) tiek izmantota par pamatu komerciālu tālizpētes datu pakalpojumu nodrošināšanai un zinātnieku atbalstīšanai ar ērti lietojamu mākoņskaitļošanas vidi, kas nodrošina dažādus telpiskos un satelītu datus.
Profesore Daiena Hiksa specializējas zinātnes un tehnoloģiju politikas metrikā. Pirmā no “Leidenes manifests pētniecības sasniegumu mērīšanai” publikācijas žurnālā “Nature” autoriem. Šī publikācija šobrīd ir tulkota 24 valodās un 2016.gadā ieguvusi Eiropas Zinātnes un tehnoloģijas pētījumu asociācijas (European Association for the Study of Science and Technology) “Ziman” apbalvojumu.
Gan ASV, gan Eiropā, gan arī Japānā politikas veidotāji ir balstījušies un guvuši nepieciešamo informāciju, balstoties Profesores Hiksas profesionālās darbības rezultātos. Papildus Profesore Hiksa ir bijusi padomdevēja par valstu pētniecības novērtēšanas sistēmām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD), Flandrijai, Čehijai un Zviedrijai.
Dainis Jakovels ieguvis doktora grādu fizikā Latvijas Universitātē. Dainim ir 14 gadu pieredze spektrālā attēlošanā un 8 gadu pieredze darbā ar attālās izpētes datiem, kas ievākti no dažādām platformām, tai skaitā satelītiem. Viņš ir bijis vairāku EKA kontraktu vadītājs, kuru ietvaros Sentinel satelītu dati pielietoti Zemes seguma kartēšanai un zālāju monitoringam, ezeru ūdens kvalitātes novērtēšanai, nelegālu derīgo izrakteņu ieguves aktivitāšu detektēšanai, kā arī rīsu audzēšanas prakses monitoringam Vjetnamā. Dainis ir prasmīgs projektu vadīšanā, starpdisciplinārā un starptautiskā sadarbībā un komunikācijā, kā arī attālās izpētes datos balstītu risinājumu izstrādē.
|
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors, akadēmiķis, prof. Tālis Juhna veic aktīvu zinātnisko, pedagoģisko un organizatorisko darbību Latvijā un ārzemēs. Viņam ir vairāk nekā 15 gadu pieredze zinātnes un inovāciju vadībā gan universitātes, gan valsts līmenī. Aktīvi iesaistās atbalsta mehānismu ieviešanā jaunuzņēmumu un inovāciju attīstībā Latvijā. Ir pilnveidojis zinātnes pārvaldības sistēmu, RTU ir izstrādājis stratēģiju zinātnes un inovācijas sistēmas izveidei, kā arī dažādus atbalsta mehānismus zinātnieku un studentu inovāciju spēju veicināšanai un jaunu tehnoloģiju attīstībai, piemēram, RTU Zinātnes un inovāciju centru.
Tālis Juhna ir starptautiski atzīts augsti kvalificēts zinātnieks. Vada un kā zinātnieks piedalās starptautiski finansētos zinātniskajos projektos. Viņa pētījumu jomas ir ūdens kvalitāte un pārvaldība, notekūdeņu attīrīšana un atjaunojamās enerģijas ieguve, vides biotehnoloģija, bioloģiskā kinētika, mikroorganismu dzīvotspēja u.c. RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātē izveidojis Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratoriju, kas ir viena no progresīvākajām ūdens pētniecības laboratorijām Baltijas valstīs.
Tālis Juhna ir iesaistīts vairākās pētniecības padomēs, nozaru un akadēmisko aprindu klasteros, tostarp, klimata tehnoloģiju, biotehnoloģiju un materiālu zinātnes jomās. Iekļauts ANO augsta līmeņa ekspertu grupā zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju jautājumos, ir Eiropas Inovāciju padomes vēstnieks, Latvijas Zinātnes padomes (LZP) konsultatīvās padomes priekšsēdētājs, LZP Inženierzinātņu un tehnoloģiju ekspertu komisijas priekšsēdētājs, kā arī SIA Rīgas ūdens padomes priekšsēdētāja vietnieks. |
Ņikita Kazakevičs ir absolvējis Orhūsas Biznesa akadēmiju ar grādu inovācijās, uzņēmējdarbībā un biznesa analīzē. Viņa medicīnas jaunuzņēmums LifeSync IVS tika atzīts par vienu no inovatīvākajiem jaunuzņēmumiem Dānijā 2014. gadā pēc VIA Universitātes kritērijiem. Ņikita piedalījās Jelgavas biznesa inkubatora un Tehnoloģiju biznesa centra izveidē un vadīšanā. Šobrīd viņš ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Inovāciju un tehnoloģiju departamenta direktors, kur vada valsts atbalsta programmas jaunuzņēmumu attīstībai un zinātnes komercializēšanai.
|
Anna Kļučņika ir molekulārās bioloģijas zinātniece, kura pēta jaunākās gēnu rediģēšanas tehnoloģijas, lai paātrinātu šūnu terapijas plašāku ieviešanu un veicinātu tās ieguvumu pacientiem. Anna 2022. gadā beigusi doktorantūras studijas Kembridžas universitātē, kur savā promocijas darbā pētīja mitohondrija DNS uzlabošanu un rediģēšanu. Pēc doktorantūras Anna turpina pētījumus Lielbritānijas biotehnoloģiju uzņēmumā “Laverock Therapeutics”. Uzņēmuma mērķis ir attīstīt jaunas un efektīvas šūnu terapijas metodes. |
No 2013. līdz 2022. gadam bijis Vidzemes Augstskolas rektors, šajā laikā kā stratēģisku prioritāti nosakot zinātnes attīstību. Zinātniskās darbības īpatsvars naudas izteiksmē šajā laikā augstskolā pieauga no 3 līdz 48 procentiem. Vairāku kolektīvu monogrāfiju sastādītājs, līdzautors un zinātniskais redaktors: Kā neapmaldīties nākotnē? (2021), Latvijas Republikas dibinātāji un atjaunotāji (2020), Latvijas Tautsaimniecības vēsture (2017), Deviņu vīru spēks (2016). Pētnieciskās intereses: ekonomiskā vēsture un stratēģiskā komunikācija.
Kultūras akadēmijas (LKA) profesore, socioloģijas doktore (dr.sc.soc.), vadošā pētniece; 9 gadus ir LKA prorektore zinātniskajā darbā un LKA Kultūras un mākslu institūta vadītāja. Starptautiska, anonīmi recenzēta periodiska zinātnisko rakstu krājuma “Culture Crossroads” (http://www.culturecrossroads.lv/) (indexēts SCOPUS) galvenā redaktore un periodiska zinātnisko rakstu krājuma “Krustpunkti: Kultūras un mākslas pētījumi” atbildīgā redaktore. Ir Zinātnes Padomes eksperte.
Zinātniskās intereses ir saistītas ar mūsdienu kultūras procesu, tostarp radošo industriju un nemateriālā kultūras mantojuma pētniecību, ar aktuālām kultūras un radošās ekosistēmas dinamisko pārmaiņu izpausmēm. Sniedz ieguldījumu sociālo, humanitāro un mākslas zinātņu pētījumu dizainu, tostarp sociālās, ekonomiskās ietekmes novērtējuma un mākslā balstītu pētījumu metožu attīstībā. Kā personisku un institucionālu mērķi izvirza zināšanu pārneses un zinātnes komunikācijas aktivitātes.
Ļevs Lapkis ir augsti kvalificēts IT speciālists ar lielu pieredzi vadībā, biznesa attīstībā un informācijas tehnoloģijās. Šobrīd viņš ir Latvijas Kosmosa industrijas asociācijas valdes loceklis, kur kopš 2018. gada pārrauga organizācijas ikdienas darbības procesus. Ļevs ir veiksmīgi vadījis piecus pētniecības un attīstības projektus sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA) un RD Alfa Microelectronics. Viņš ir arī cieši sadarbojies ar nozares līderiem, piemēram, Thales Alenia Space un Airbus, izmantojot savas lieliskās sarunu prasmes, lai izveidotu spēcīgas attiecības ar šiem uzņēmumiem. Papildus savām citām lomām Ļevs Lapkis ir arī uzņēmējdarbības partneris Komercializācijas reaktorā. Šajā amatā viņš cieši sadarbojas ar dziļo tehnoloģiju jeb “deep tech” jaunizveidotiem uzņēmumiem, lai palīdzētu attīstīt viņu biznesu un ieviestu tirgū inovatīvas tehnoloģijas. Viņa pieredze biznesa attīstībā un tehniskās zināšanas padara viņu par ideālu partneri jaunizveidotiem uzņēmumiem, kuri vēlas augt un gūt panākumus konkurētspējīgajā tehnoloģiju nozarē.
Latvijas Valsts prezidents Egils Levits ir latviešu jurists un politologs.
Pēc Rīgas 2. vidusskolas absolvēšanas 1972. gadā ar ģimeni emigrējis uz Vāciju, kur 1973. gadā absolvējis Minsteres Latviešu ģimnāziju. 1982. gadā absolvējis Hamburgas universitātes Juridisko fakultāti. 1986. gadā absolvējis Hamburgas universitātes Filozofijas un sabiedrisko zinātņu fakultātes Politisko zinātņu nodaļu.
Aktīvi piedalījies Latvijas valsts atjaunošanā 1989.–1991. gadā. Latvijas Tautas frontes Domes un Pilsoņu kongresa loceklis. 1990. gada 4. maija Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas koncepcijas autors.
Pirmais tieslietu ministrs pēc Satversmes darbības atjaunošanas pilnā apjomā, pirmais Latvijas vēstnieks Vācijā pēc valsts atjaunošanas, pirmais Latvijas tiesnesis Eiropas Cilvēktiesību tiesā (1995.–2004. g.), pirmais Latvijas tiesnesis Eiropas Savienības Tiesā.
Daudzu svarīgu likumprojektu (tostarp Satversmes tiesas likuma, Administratīvā procesa likuma, Ministru kabineta iekārtas likuma u. c.) līdzautors. Arī 2014. gadā pieņemtās Satversmes preambulas jeb ievada autors.
Daudzu zinātnisku publikāciju autors par valststiesību, administratīvo tiesību, cilvēktiesību un demokrātijas jautājumiem. Izstrādājis daudzus atzinumus Saeimai, Ministru kabinetam, ministrijām, Satversmes tiesai, citām tiesām, valsts pārvaldes iestādēm, kā arī Eiropas Savienības un starptautiskajām institūcijām par dažādiem juridiskiem un tiesībpolitiskiem jautājumiem. Regulāras publikācijas presē par Latvijas valsts attīstības problēmām.
Levits bijis Latvijas vēstnieks Vācijā, Austrijā, Ungārijā un Šveicē, kā arī Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs un Saeimas deputāts. Vadījis Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisiju (2007.–2013. g.). No 2004. gada līdz 2019. gadam – Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis.
Henriks Lunds ir augsti novērtēts pasaules vadošais pētnieks. Viņš ir iekļauts starp ISI augsti citētajiem pētniekiem, ierindojoties starp 1% labākajiem pētniekiem pasaulē inženierzinātņu jomā un 2% Stenfordas labāko zinātnieku sarakstā.
Henriks Lunds ir ietekmīgā Elsevier žurnāla "Enerģija" (Energy) galvenais redaktors ar vairāk nekā 10 000 publikācijām gadā.
Henriks Lunds ir arī vairāk nekā 500 grāmatu un rakstu autors, ieskaitot grāmatu “Atjaunojamās enerģijas sistēmas” (Renewable Energy Systems). Viņš ir visā pasaulē izmantotās bezmaksas uzlabotās energosistēmu analīzes programmatūras EnergyPLAN arhitekts, kas ir pamatā vairāk nekā 300 recenzētām žurnālu publikācijām visā pasaulē.
|
Signe Mežinska ir socioloģijas doktore (Dr.sc.soc.), filozofijas un bioētikas (MSc) maģistre, vairāk nekā 20 gadus pasniedz medicīnas ētiku, bioētiku un pētniecības ētiku. S. Mežinskas zinātniskās intereses ietver biomedicīnas pētījumu ētiku, biobanku un biotehnoloģiju ētiskos un sociālos aspektus, cilvēka reprodukcijas ētiku un racionālu zāļu lietošanu. S. Mežinska ir UNESCO Starptautiskās bioētikas komitejas locekle, pētījumu ētikas eksperte PVO, Eiropas Komisijai un ir iesaistīta vairāku Latvijas pētniecības ētikas komiteju darbā. |
Šons O’Reigens Eiropas Komisijas Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorātā ir atbildīgā persona Industrija 5.0 kā uz cilvēku orientētas, noturīgas un ilgtspējīgas pieejas ieviešanā, lai īstenotu digitālo un zaļo pāreju industrijā Eiropā.
Iepriekš Eiropas Komisijas Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorātā O’Reigens bija atbildīgais par rīcībpolitiku un aktivitātēm, kas vērstas uz inovācijām ilgtspējīgai rūpniecībai, kā arī Eiropas publiskā un privātā sektora partnerībām gan ar rūpniecību, gan ar Eiropas Tehnoloģiju platformām. Vēl pirms tam viņš vadīja konkurētspējas un inovāciju programmas salīdzinošo novērtēšanu Uzņēmumu ģenerāldirektorātā.
Oskars Ozoliņš ieguva M.Sc. grādu telekomunikācijās Rīgas Tehniskajā universitātē, Rīga, Latvija, 2009. gadā un Dr.Sc.Ing. (Ph.D.) grādu optiskajos sakaros Rīgas Tehniskajā universitātē 2013. gadā. 2021. gadā ieguvis docenta grādu (habilitētā doktora grāds) KTH Karaliskajā Tehnoloģiju institūtā, Zviedrijā. O. Ozoliņš ir Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis. O. Ozoliņš ir vairāku pasaules rekordu līdzautors. Viņš ir aptuveni 220 starptautisku zinātnisku publikāciju autors.
Evelīna Piskorza ir Eiropas Komisijas Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāta (DG DEFIS) Zemes novērošanas nodaļas programmas amatpersona. Viņa sniedz ieguldījumu Copernicus programmas izstrādē un īstenošanā, jo īpaši attiecībā uz Copernicus iepirkumu padomju vadību. Piskorza ir arī nodaļas instruktāžu koordinatore un sniedz juridiskas konsultācijas.
Ārsts, internists un nefrologs. Zinātniskā pētniecība lielākoties tiek veikta, lai izzinātu bakteriofāgu lietošanu multirezistentu un biofilmu asociētu infekciju ārstēšanā, pēta baktēriju veidoto biofilmu modeļus un faktorus, kas tās ietekmē, kā arī to nozīmi slimību attīstībā.
Zinātniskā darbība vērsta arī nieru slimību pētniecībā, pētot IgA nefropātijas patoģenēzi un klīnisko gaitu, dažādu biomarķieru nozīmi nieru slimību attīstībā, piemēram, sarukušo poru fenomenu.
Sanita Reinsone ir vadošā pētniece un digitālo humanitāro zinātņu grupas vadītāja LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā, arī lektore Rīgas Tehniskajā universitātē un LU Humanitāro zinātņu fakultātē. Pieredzējusi pētniecības, attīstības un starptautisku tīklošanās projektu vadītāja digitālo humanitāro zinātņu un digitālā kultūras mantojuma jomā. Pētnieciskās intereses saistās ar digitālajām līdzdalības metodēm humanitārajās zinātnēs un kultūras mantojuma jomā. Reinsone ir arī starptautiskās brīvprātīgo organizācijas #ScienceForUkraine izveidotāja un koordinatore.
Klāvs Sedlenieks ir sociālantropologs, kas specializējas valsts, radniecības un neformālo procesu antropoloģijā. Viņš ir veicis lauka pētījumus Latvijā un Melnkalnē un ir daudzu akadēmisko publikāciju autors. Klāvs Sedlenieks arī aktīvi iesaistās sabiedriskajās debatēs, komentējot plašu tēmu loku no antropoloģijas viedokļa.
Karīna Siliņa ir zinātniskās grupas vadītāja Šveices Federālajā tehnoloģiju institūtā (ETHZ), kur tiek pētītas audzēju šūnu un imūnšūnu mijiedarbības ar mērķi identificēt jaunas pretvēža terapiju pieejas. Strādā gan ar vēža pacientu materiālu, gan izmanto eksperimentālos audzēju modeļus pelēs, lai pētītu tā saucamo terciāro limfoīdo struktūru attīstību un funkcijas. Tie ir blīvi imūnšūnu sakopojumi, kas atgādina limfmezglus un veidojas tieši blakus audzējam. Šo struktūru veicināšana pacientos, kam to trūkst, tiek pētīta kā jauna iespēja stimulēt pacienta pret-vēža imūno atbildi.
Viņa nesen pievienojās Mercator Ocean International (MOi), kur viens no viņas galvenajiem pienākumiem ir palielināt Copernicus Marine Data lietotāju skaitu. Tīnai ir vairāk nekā 10 gadu pieredze okeāna novērošanā, kas iegūta, veicot dažādus pētījumus un pētniecības un attīstības pasākumus, galvenokārt saistībā ar fitoplanktona kopienu monitoringu un to telpisko un laika dinamiku saistībā ar vides apstākļiem.
Profesors Tarmo Soomere ir matemātiķis un jūras zinātnieks un kopš 2014. gada arī Igaunijas Zinātņu akadēmijas prezidents. Viņa zinātnisko intereses galvenokārt koncentrējas uz jūras apdraudējumu analīzi un to mazināšanu, kā arī preventīvās krasta aizsardzības metodēs. Profesors Soomere divreiz ir saņēmis Igaunijas nacionālo zinātnes apbalvojumu, vēl jo vairāk, 2014. gadā profesoram Soomere piešķirts arī Baltās zvaigznes ordenis par piekrastes zinātnes attīstīšanu Igaunijā.
Negaidīta atzīšana viņam arī nākusi no Igaunijas tautas puses, jo 2005. gadā laikraksts “The Postman” atzinis profesoru Soomere par Gada cilvēku, kas izrietējis no viņa ieguldījumu postošas vētras prognozēšanā.
Andris Šternbergs 1970. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti, kur līdz 1975. gadam arī strādājis. No 1975. gada strādājis Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI) un no 1999. līdz 2016. gadam bijis tā direktors. Zinātniskās intereses: materiālzinātne, enerģētika.
Anna Stikāne studēja biotehnoloģiju Edinburgas Universitātē (Apvienotā Karaliste, AK) un ieguva doktora grādu Līdsas Universitātē (AK). Viņu interesē bioloģijas inženierija un ilgtspējīga rūpnieciskā bioražošana, izmantojot mikroorganismums un to vielmaiņas iespējas. Anna ir arī mentore Latvijas studentu komandai starptautiskajās sintētiskās bioloģijas sacensībās iGEM.
Pauls Stradiņš ir vadošais pētnieks Nacionālajā atjaunojamās enerģijas laboratorijā (NREL) Goldenā, Kolorādo, ASV. Kopš doktora grāda iegūšanas Latvijas Fizikas institūtā, kam sekoja pēcdoktorantūras darbs Čikāgas Universitātē, AIST laboratorijā Japānā, un NREL, viņš ir strādājis fotoelementu un silīcija jomā (kristāliskie, amorfie, kvantu punkti), gaismas izraisīta degradācija, ūdeņradis silīcijā, optika un melnā silīcija ierīces, uz silānu balstīta virsmu funkcionalizācija DNS pievienošanai, uz silīcija plēvi balstīti neitronu detektori un atmiņas ierīces, kā arī saules baterijas, tostarp tandēmi. Šobrīd viņš vada rūpnieciski nozīmīgu, zinātniski orientētu Si fotoelementu programmu NREL. Viņa pašreizējās intereses ietver jaunas pieejas silīcija fotovoltaikai, to raksturošanas metodes (piemēram, EPR Saules šūnu degradācijai un EBIC nanostrukturētu pasivētu kontaktu pētījumiem), jauni pasivēti kontakti nākamās paaudzes PV, uzlabotas PV tandēma šūnu koncepcijas, silīcijs kā anoda materiāls Li jonu akumulatoriem.
Doktora grāds iegūts augu zinātnes jomā, Norvēģijas Dzīvības zinātņu universitātē. Pēdējos 15 gadus strādā Norvēģijas Bioekonomikas institūtā NIBIO (iepriekš – Bioforsk). Dr. Stūrītes zinātniskā darbība saistīta ar pļavkopību, īpaši tauriņziežiem, slāpekļa zudumiem ziemas periodā un oglekļa uzkrāšanu ilglaicīgos un regulāri atjaunotos zālājos.
Inese Suija - Markova ir ieguvusi maģistra grādu biznesa vadībā un inovācijās Rīgas Tehniskajā universitātē un šogad aizstāves doktora disertāciju šajā pašā augstskolā. Viņas pētniecības darbs ir saistīts ar zināšanu pārnesi starpdisciplinārās komandās un zināšanu ietilpīgu biznesa pakalpojumu vadīšanu. 16 gadus vadīja Vides risinājumu institūtu – privātu pētniecības un inovāciju organizāciju. Kopš 2009. gada ir Cēsu novada pašvaldības deputāte un kopš 2022. gada ir pilna laika domes priekšsēdētāja vietniece. Bijusi ASV un Kanādas valdību un UNESCO stipendiāte. Daudzu starptautisku konferenču un semināru dalībniece, moderatore un lektore.
Renāts Trubiņš ir pasniedzis un veicis pētījumus meža apsaimniekošanas un plānošanas jomā kopš 2014. gada. Ieguvis mežinženiera diplomu Latvijas Lauksaimniecības universitātē, viņš turpināja studijas Zviedrijā, iegūstot maģistra (2009) un doktora (2014) grādus. Viņa pētījumu galvenais virziens ir bijis meža resursu dinamikas modelēšāna un ražošanas iepēju noteikšana dažādos telpiskajos mērogos.
Andris Vaivads ir Ventspils Augstskolas rektors kā arī profesors Karaliskajā Tehniskajā Augstskolā Stokholmā. Pēc Latvijas Universitātes beigšanas, doktora grāds ir iegūts Zviedrijā kosmosa fizikā. Kosmiskās plazmas fizikas, kas noved pie plazmas uzkaršanas un lādēto daļiņu paātrināšanas, ir pamattēma visā tālākajā zinātnes darbā. Sevišķa zinātniskā interese ir par magnētiskās pārsaites, triecienviļņu un turbulences procesiem kinētiskajā režīmā, kā arī polārblāzmas kosmisko avotu procesiem.
Anete ir asociētā konsultante starptautiskā zinātnes un inovācijas politikas ietekmes izvērtēšanas kompānijā Technopolis Group. Anete ir izvērtējusi vairāku zinātnes un inovācijas atbalsta programmu un zinātnisko institūciju ietekmi. Anetes klientu vidū ir UKRI, Business Finland, Somijas Ekonomikas un Nodarbinātības ministrija, Eiropas Komisija, OECD un citas organizācijas. Anetei ir arī būtiska pieredze zinātnisko institūciju izvērtēšanā. Kopā ar kolēģiem viņa īstenoja Latvijas zinātnisko institūciju starptautisko izvērtējumu, analizēja Lielbritānijas Pētniecības Izcilības Ietvara (REF 2021) izmaksas un organizēja Norvēģijas Pētniecības Padomes nacionālā dabas zinātņu izvērtējuma paneļu darbu.
Uzņēmējs un zinātnieks, radaru attālās uzrādes uzņēmuma KappaZeta līdzdibinātājs un izpilddirektors. Viņa pētījumi galvenokārt ir saistīti ar sintezētās apertūras radara lietojumiem uz zemes ar vairāk nekā 800 citējumiem. Bijušais Tartu Observatorijas attālās izpētes nodaļas vadītājs un pirmā Igaunijas satelīta “ESTCube-1” sistēmu inženieris.
Inese darbojas un ir pētniece ilgtpsējīgas ekonomikas attīstības jomā. Viņa ir pētījusi, kā politiskie faktori un ekonomikas politika ietekmē pāreju uz atjaunīgiem energoresursiem Baltijas valstīs Eiropas zaļā kursa kontekstā. Kopumā viņa iestājas par to, lai ilgtspējīga ekonomika spēj kalpot cilvēkam, centrējoties ne tikai uz ekonomikas un vides, bet arī sociāliem jautājumiem. Inese ir studējusi starptautiskās attiecības (LSE), attīstības ekonomiku (Oksfordas universitātē) un ieguvusi doktora grādu Šveices Federālajā tehnoloģiju institūtā (ETHZ). Šobrīd Inese strādā konsultāciju uzņēmumā McKinsey & Company pie ilgstpējas tēmām.
|
Pēteris Zilgalvis ir Eiropas Savienības (ES) Vispārējās tiesas tiesnesis. Iepriekš ar jaunajām tehnoloģijām strādājis Eiropas Komisijā, Eiropas Padomē un Pasaules Bankā, kā arī Latvijas ministrijās. Ieguvis jurisprudences doktora grādu (J.D.) Dienvidkalifornijas universitātē (USC) un bijis Oksfordas universitātes viesakadēmiķis. |