Ivars Austers sāka profesionālo darbību sociālajā psiholoģijā ar sociālo grupu pētījumiem. Viņu interesēja arī cilvēku spēja mainīt perspektīvu jeb apstākļi, kuros cilvēki ir spējīgi uzminēt/nojaust citu cilvēku domas. Veicot šos pētījumus, Ivars ieguva doktora grādu Stokholmas universitātē, kā arī darbu Latvijas Universitātē, kur viņš ieņem sociālās psiholoģijas profesora vietu.
Viņa pētnieciskās intereses ir sociālā identitāte, perspektīvas maiņa, lēmumu pieņemšana, autovadītāju psiholoģija. “Labi paveiktam eksperimentam sociālajā psiholoģijā ir estētiska vērtība,” tā Ivars Austers.
NIBIO Norvēģijas Bioekonomikas institūta pētniecības direktors, Lauksaimniecības nodaļas direktors, Norvēģijas Zemes inventarizācijas institūta un Norvēģijas Mežu un ainavu institūta ģenerāldirektors, kā arī NIBIO Norvēģijas Bioekonomikas institūta padomnieks. Papildus arī novada pašvaldības direktora vietas izpildītājs Galvenās intereses jomas: Bioekonomika, pārtikas drošība un ģeopolitika, klimata riska novērtējums, klimata risku mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām, augsnes aizsardzība, ilgtspējīgas pārtikas sistēmas, rīcībpolitikas veidotāju konsultēšana un zināšanu izplatīšana.
|
Modris Greitāns Elektronikas un datorzinātņu institūtā (EDI) strādā kopš 1990.gada un ir institūta direktors kopš 2007.gada (2015-2019 – zinātniskais direktors). Doktora grāds iegūts datorzinātnēs, aizstāvot promocijas darbu signālu apstrādes apakšnozarē. Pētījumu tēmas ir signālu un attēlu apstrāde, mākslīgais intelekts, lietu internets, viedā mobilitāte, personalizētā medicīna (inteliģentas valkājamas sensoru sistēmas), Industrija4.0 un robotika. Šobrīd Modris ir Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, ārlietu sekretārs un valdes loceklis. Eiropas IT balvas ieguvējas (1997) “DASP-lab system” līdzautors. Eižena Āriņa balvas (prestižākā balva IKT jomā Latvijā) ieguvējs 2018. gadā. Žurnāla "Atomatic Control and Computer science" galvenais redaktors. |
Profesore Daiena Hiksa specializējas zinātnes un tehnoloģiju politikas metrikā. Pirmā no “Leidenes manifests pētniecības sasniegumu mērīšanai” publikācijas žurnālā “Nature” autoriem. Šī publikācija šobrīd ir tulkota 24 valodās un 2016.gadā ieguvusi Eiropas Zinātnes un tehnoloģijas pētījumu asociācijas (European Association for the Study of Science and Technology) “Ziman” apbalvojumu.
Gan ASV, gan Eiropā, gan arī Japānā politikas veidotāji ir balstījušies un guvuši nepieciešamo informāciju, balstoties Profesores Hiksas profesionālās darbības rezultātos. Papildus Profesore Hiksa ir bijusi padomdevēja par valstu pētniecības novērtēšanas sistēmām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD), Flandrijai, Čehijai un Zviedrijai.
|
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors, akadēmiķis, prof. Tālis Juhna veic aktīvu zinātnisko, pedagoģisko un organizatorisko darbību Latvijā un ārzemēs. Viņam ir vairāk nekā 15 gadu pieredze zinātnes un inovāciju vadībā gan universitātes, gan valsts līmenī. Aktīvi iesaistās atbalsta mehānismu ieviešanā jaunuzņēmumu un inovāciju attīstībā Latvijā. Ir pilnveidojis zinātnes pārvaldības sistēmu, RTU ir izstrādājis stratēģiju zinātnes un inovācijas sistēmas izveidei, kā arī dažādus atbalsta mehānismus zinātnieku un studentu inovāciju spēju veicināšanai un jaunu tehnoloģiju attīstībai, piemēram, RTU Zinātnes un inovāciju centru.
Tālis Juhna ir starptautiski atzīts augsti kvalificēts zinātnieks. Vada un kā zinātnieks piedalās starptautiski finansētos zinātniskajos projektos. Viņa pētījumu jomas ir ūdens kvalitāte un pārvaldība, notekūdeņu attīrīšana un atjaunojamās enerģijas ieguve, vides biotehnoloģija, bioloģiskā kinētika, mikroorganismu dzīvotspēja u.c. RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātē izveidojis Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratoriju, kas ir viena no progresīvākajām ūdens pētniecības laboratorijām Baltijas valstīs.
Tālis Juhna ir iesaistīts vairākās pētniecības padomēs, nozaru un akadēmisko aprindu klasteros, tostarp, klimata tehnoloģiju, biotehnoloģiju un materiālu zinātnes jomās. Iekļauts ANO augsta līmeņa ekspertu grupā zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju jautājumos, ir Eiropas Inovāciju padomes vēstnieks, Latvijas Zinātnes padomes (LZP) konsultatīvās padomes priekšsēdētājs, LZP Inženierzinātņu un tehnoloģiju ekspertu komisijas priekšsēdētājs, kā arī SIA Rīgas ūdens padomes priekšsēdētāja vietnieks. |
|
Anna Kļučņika ir molekulārās bioloģijas zinātniece, kura pēta jaunākās gēnu rediģēšanas tehnoloģijas, lai paātrinātu šūnu terapijas plašāku ieviešanu un veicinātu tās ieguvumu pacientiem. Anna 2022. gadā beigusi doktorantūras studijas Kembridžas universitātē, kur savā promocijas darbā pētīja mitohondrija DNS uzlabošanu un rediģēšanu. Pēc doktorantūras Anna turpina pētījumus Lielbritānijas biotehnoloģiju uzņēmumā “Laverock Therapeutics”. Uzņēmuma mērķis ir attīstīt jaunas un efektīvas šūnu terapijas metodes. |
Henriks Lunds ir augsti novērtēts pasaules vadošais pētnieks. Viņš ir iekļauts starp ISI augsti citētajiem pētniekiem, ierindojoties starp 1% labākajiem pētniekiem pasaulē inženierzinātņu jomā un 2% Stenfordas labāko zinātnieku sarakstā.
Henriks Lunds ir ietekmīgā Elsevier žurnāla "Enerģija" (Energy) galvenais redaktors ar vairāk nekā 10 000 publikācijām gadā.
Henriks Lunds ir arī vairāk nekā 500 grāmatu un rakstu autors, ieskaitot grāmatu “Atjaunojamās enerģijas sistēmas” (Renewable Energy Systems). Viņš ir visā pasaulē izmantotās bezmaksas uzlabotās energosistēmu analīzes programmatūras EnergyPLAN arhitekts, kas ir pamatā vairāk nekā 300 recenzētām žurnālu publikācijām visā pasaulē.
|
Signe Mežinska ir socioloģijas doktore (Dr.sc.soc.), filozofijas un bioētikas (MSc) maģistre, vairāk nekā 20 gadus pasniedz medicīnas ētiku, bioētiku un pētniecības ētiku. S. Mežinskas zinātniskās intereses ietver biomedicīnas pētījumu ētiku, biobanku un biotehnoloģiju ētiskos un sociālos aspektus, cilvēka reprodukcijas ētiku un racionālu zāļu lietošanu. S. Mežinska ir UNESCO Starptautiskās bioētikas komitejas locekle, pētījumu ētikas eksperte PVO, Eiropas Komisijai un ir iesaistīta vairāku Latvijas pētniecības ētikas komiteju darbā. |
Ārsts, internists un nefrologs. Zinātniskā pētniecība lielākoties tiek veikta, lai izzinātu bakteriofāgu lietošanu multirezistentu un biofilmu asociētu infekciju ārstēšanā, pēta baktēriju veidoto biofilmu modeļus un faktorus, kas tās ietekmē, kā arī to nozīmi slimību attīstībā.
Zinātniskā darbība vērsta arī nieru slimību pētniecībā, pētot IgA nefropātijas patoģenēzi un klīnisko gaitu, dažādu biomarķieru nozīmi nieru slimību attīstībā, piemēram, sarukušo poru fenomenu.
Karīna Siliņa ir zinātniskās grupas vadītāja Šveices Federālajā tehnoloģiju institūtā (ETHZ), kur tiek pētītas audzēju šūnu un imūnšūnu mijiedarbības ar mērķi identificēt jaunas pretvēža terapiju pieejas. Strādā gan ar vēža pacientu materiālu, gan izmanto eksperimentālos audzēju modeļus pelēs, lai pētītu tā saucamo terciāro limfoīdo struktūru attīstību un funkcijas. Tie ir blīvi imūnšūnu sakopojumi, kas atgādina limfmezglus un veidojas tieši blakus audzējam. Šo struktūru veicināšana pacientos, kam to trūkst, tiek pētīta kā jauna iespēja stimulēt pacienta pret-vēža imūno atbildi.
Šobrīd vada Eiropas Komisijas Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta nodaļu Industrija 5.0, kā arī vada rīcībpolitikas analītisko vienību, kas pievērsusies industrijas (Industrija 5.0) un zinātnes (Mākslīgais intelekts pētniecībai) nākotnes izpētei.
Pirms tam bijis Eiropas Komisijas Klimata politikas ģenerāldirektorāta Pielāgošanās nodaļas vadītāja vietnieks, strādājot pie Apvārsnis 2020 un Apvārsnis Eiropa programmu regulējuma pilnveides, kā arī Eiropas Savienības inovāciju politikas pilnveides. Tāpat Štirbata kungam ir darba pieredze Pasaules Bankā un OECD ( Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā).
|
Pēteris Zilgalvis ir Eiropas Savienības (ES) Vispārējās tiesas tiesnesis. Iepriekš ar jaunajām tehnoloģijām strādājis Eiropas Komisijā, Eiropas Padomē un Pasaules Bankā, kā arī Latvijas ministrijās. Ieguvis jurisprudences doktora grādu (J.D.) Dienvidkalifornijas universitātē (USC) un bijis Oksfordas universitātes viesakadēmiķis. |