Ādams Adamovičs ir uzņēmuma Eventech biznesa izstrādātājs. Kopš agrīniem gadiem Ādams ir bijis dziļi interesējies par fiziku, bioloģiju, mūziku un uzņēmējdarbību.

Ādamam ir liela pieredze sabiedrisko attiecību un mārketinga līdzstrādnieka, projektu un pasākumu vadītāja amatā riska kapitāla fondā, kā arī pieredze apmācībā un mentoringā, mediju komercializācijā (īpaši ar mūziku un audio saistītajā jomā) un grafiskajā dizainā.

2023. gadā Commercialization Reactor uzdevumā viņš bija viens no galvenajiem organizatoriem vairākiem dziļo tehnoloģiju pasākumiem, tostarp Baltijā lielākajai dziļo tehnoloģiju konferencei – Deep Tech Atelier.

Liza Aizupiete līdzdibinājusi, Fintelum kolektīvās finansēšanas platformu, draudzīga kriptovalūtu kapitāla tirgus nozarei. Iepriekš Liza vadīja un līdzdibinātāja kriptovalūtu biržu Globitex, kā arī Lietuvas elektronisko naudas iestādes NexPay UAB, kur ieņēma ģenerāldirektores amatu. Liza ir dzimusi Rīgā, Latvijā un absolvējusi Ženēvas Universitāti Šveicē, filozofijā. Liza ir pieredzējusi finanšu nozarē, ieskaitot dažādu biržu instrumentu tirdzniecību, fondu un portfeļu pārvaldību. Kopš 2012. gada viņa seko līdzi Bitcoin un vēlāk arī ar kriptovalūtu nozarei kopumā, atbalstot decentralizēto monetāro sistēmu. Tāpat, pēc Krievijas agresijas Ukrainā, Liza pašlaik arī pilda dienesta uzdevumus Zemessardzē, nesen iesaistoties Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centrā.  

Andris Ambainis ir Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors. Viņa zinātniskās intereses ir kvantu algoritmi, kvantu programmatūra un kvantu skaitļošanas teorija.

Prof.Ambainis ir izgudrojis plaši izmantotas metodes kvantu algoritmu izstrādei un to sarežģītības izpētei (piemēram, kvantu klejošanu un apakšējo novērtējumu metodes). Viņa darbs ir novērtēts ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu un Eiropas Zinātnes padomes Advanced Grant.

Andris Cietvielu fizikas institūtā sāka strādāt kā students 1984. gadā, kur viņš attīstījās kā pētnieks galvenokārt fotonikas, nelineārās optikas un kvantu ķīmijas jomās. No 1990. līdz 2010. gadam Andris darbojās uzņēmējdarbībā un valsts pārvaldē, kur izstrādājis IT risinājumus un vadījis izaicinošus projektus un organizācijas.

Andris ir atgriezies zinātnē kopš 2009. gada kur  zinātnes pārvaldībā pielieto atziņas no uzņēmējdarbības un valsts pārvaldes. Viņa pētniecības intereses tagad aptver daudzas tēmas, tostarp rentgenstaru absorbcijas spektroskopiju pielietojot sinhrotronus. 2014. gadā viņš ieguva fizikas doktora grādu.

No 2017. līdz 2021. gadam viņš institūtā izstrādāja inovāciju attīstības sistēmu. Andris ir institūta direktors kopš 2021. gada.

Ivars Austers sāka profesionālo darbību sociālajā psiholoģijā ar sociālo grupu pētījumiem. Viņu interesēja arī cilvēku spēja mainīt perspektīvu jeb apstākļi, kuros cilvēki ir spējīgi uzminēt/nojaust citu cilvēku domas. Veicot šos pētījumus, Ivars ieguva doktora grādu Stokholmas universitātē, kā arī darbu Latvijas Universitātē, kur viņš ieņem sociālās psiholoģijas profesora vietu.

Viņa pētnieciskās intereses ir sociālā identitāte, perspektīvas maiņa, lēmumu pieņemšana, autovadītāju psiholoģija. “Labi paveiktam eksperimentam sociālajā psiholoģijā ir estētiska vērtība,” tā Ivars Austers.

Pēc ķīmijas maģistrantūras studijām LU Eduards ieguva doktora grādu Imperial College London (Lielbritānija) prof. Tom Welton grupā. Tam sekoja atgriešanās Latvijā ar PostDoc Latvia granta atbalstu, kura ietvaros Eduards stažējās CNRS/ENS Lyon Francijā, kā arī attīstīja sadarbību ar pētniekiem Portugālē un Jaunzēlandē. Šobrīd vada pētniecības virzienu LU Ķīmijas fakultātē. Eduards ir Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes loceklis un Latvijas Zinātnes padomes Konsultatīvās zinātnieku padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Eduarda zinātniskās intereses saistītas ar ķīmisko procesu ilgtspējas uzlabošanu, tai skaitā rodot jaunus lietojumus jonu šķidrumiem – sāļiem, kas šķidri istabas temperatūrā, un atklāti 1914. gadā Rīgā, latviešu ķīmiķa Paula Valdena laboratorijā.

Džoanna Balasis-Levinsena ir ģeofiziķe, kas pievienojās Eiropas Zemes novērošanas programmai 2022. gadā.

Viņa vienmēr ir strādājusi ar Zemes novērošanas datiem; vispirms akadēmiskajās aprindās, pēc tam valsts kartēšanas aģentūrā un tagad Eiropas Zemes novērošanas programmā.

Galvenais fokuss: nodrošināt, lai izstrādātie produkti atbilstu lietotāju vajadzībām un prasībām.
Tagad viņa to dara Copernicus zemes virsmas monitoringa pakalpojuma ietvaros.

NIBIO Norvēģijas Bioekonomikas institūta pētniecības direktors, Lauksaimniecības nodaļas direktors,  Norvēģijas Zemes inventarizācijas institūta un Norvēģijas Mežu un ainavu institūta ģenerāldirektors, kā arī NIBIO Norvēģijas Bioekonomikas institūta padomnieks. Papildus arī novada pašvaldības direktora vietas izpildītājs  Galvenās intereses jomas: Bioekonomika, pārtikas drošība un ģeopolitika, klimata riska novērtējums, klimata risku mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām, augsnes aizsardzība, ilgtspējīgas pārtikas sistēmas, rīcībpolitikas veidotāju konsultēšana un zināšanu izplatīšana.

Ilzei Bargajai ir maģistra grāds datorzinātnēs, IT vadības zinātnē un ĢIS un vairāk nekā 20 gadu pieredze ar ĢIS, attālinātās zemes novērošanas un telpisko datu projektu attīstību un vadību. Ilze ir vadījusi pētniecības projektus INTERREG, ESA, ERDF, Eurostars-2, Horizon 2020 projektu ietvaros, kā arī neskaitāmus komercprojektus un tehnoloģijas, piemēram, ForestRadar, kas nodrošina meža riska (izcirtumi, vējgāzes, ūdens, bebru dambji, mizgrauža radītie bojājumi), plūdu, ugunsgrēku u.c. riska faktoru uzraudzību. BSS izveidotā pilnībā automatizēta tālizpētes un sensoru datu apstrādes platforma ForestRadar (https://www.ocre-project.eu/eo-catalogue) tiek izmantota par pamatu komerciālu tālizpētes datu pakalpojumu nodrošināšanai un zinātnieku atbalstīšanai ar ērti lietojamu mākoņskaitļošanas vidi, kas nodrošina dažādus telpiskos un satelītu datus.

Esmu Zviedrijas Nacionālās kosmosa aģentūras (SNSA) Zemes novērošanas programmu vadītāja. Strādāju ar Zemes novērošanas programmām un datu izmantošanu Kosmosa pētniecības un attīstības departamentā. Mani galvenie pienākumi ir Eiropas programma Copernicus un klimata pārmaiņu iniciatīvas valsts un starptautiskā līmenī. Galvenokārt lietojumu izstrāde un pārvaldība, izmantojot satelīta datus.

Man ir vairāk nekā 20 gadu pieredze Zemes novērošanas un telpiskās okeanogrāfijas jomā. Iepriekšējos amatos strādāju par fizikālo zinātnieku Kanādas Zivsaimniecības un okeānu ministrijā, par zinātnisko inženieri Stokholmas Universitātes Ekoloģijas, vides un augu zinātņu katedrā Zviedrijā, par vecāko konsultantu attālās izpētes un ĢIS jautājumos Metrijā, Stokholmā.

Una Bergmane ir Somijas Zinātņu Akadēmijas pētniece Helsinku universitātes Aleksanteri Institūtā.  Unas pirmā grāmata "Nenoteiktības politika: Amerikas Savienotās Valstis, Baltijas jautājums un Padomju Savienības sabrukums" (Oksfordas Universitātes Izdevniecība, 2023) skaidro attiecības starp ASV valdību, Baltijas valstu neatkarības kustībām un Maskavu perestroikas gados.

Una ir ieguvusi doktora grādu Sciences Po Paris un ir bijusi pētniece un pasniedzēja Kornela universitātē un Londonas Ekonomikas augstskolā.

Prof. Aivars Bērziņš šobrīd ir Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta (BIOR) direktors, ieņemot amatu kopš 2013. gada jūnija. Kopš 2016. gada septembra viņš ir profesors Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē. Turklāt prof. Bērziņš ir Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes valdes priekšsēdētājs un Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta priekšsēdētāja vietnieks.

Līdz šim viņš ir ieņēmis dažādus akadēmiskos amatus Latvijas Lauksaimniecības universitātē un Helsinku universitātē. Turklāt bijis viespētnieks Purdue universitātē (ASV) un Norvēģijas Veterinārmedicīnas augstskolā. Dr.Bērziņš ir absolvējis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultāti un ieguvis doktora grādu veterinārmedicīnā un pārtikas higiēnā Helsinku universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē Somijā.

Viņa zinātniskās intereses ir saistītas ar pārtikas psihrotrofo patogēnu molekulāro epidemioloģiju un izsekojamību pārtikā un vidē, īpašu uzmanību pievēršot arī Vienas veselības koncepta pielietojumam infekcijas slimību uzraudzībā.

Andra Blumberga ir RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta profesore. Viņa darbojas divos pētniecības virzienos – tehnoloģisko risinājumu izstrādāšana ēku enerģijas patēriņa samazināšanai un kompleksu, nelineāru, dinamisku sistēmu modelēšana ar sistēmdinamikas modelēšanas metodi. Ar tās palīdzību pēta sociotehnisko pāreju enerģētikas sektorā, pēdējos gados pievēršoties starpdisciplināriem pētījumiem. Vairāk nekā 140 zinātnisko publikāciju autore.

Uldis Bojārs ir datorzinātnieks un programmatūras inženieris, kura interešu lokā ietilpst semantiskais tīmeklis, atvērtie dati un bibliotēku informācijas sistēmas.

2010. gadā Uldis ieguva datorzinātņu doktora grādu Īrijas Nacionālajā universitātē Galvejā, savā pētniecības darbā pievēršot uzmanību semantiskajam tīmeklim un tā pielietojumiem.

Uldis ir asociētais profesors Latvijas Universitātes Datorikas fakultātē un datu semantikas attīstības vadītājs Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kur viņš strādā bibliotēku saistīto datu projektos, uzlabojot informācijas pieejamību un informācijas resursu koplietošanu.

Kristiana Brektes vizuālajā valodā rodamas atsauces uz gotikas un blekmetāla subkultūrām, strītārtu, reliģiju, mākslas vēsturi un popkultūru. Brekti aizrauj sabiedrības tumšā puse un savos darbos viņš apspriež nāves, ciešanu, seksualitātes, ticības un amoralitātes jēdzienus. Sižetiskais vandālisms autora instalācijās mijas ar formas tīrību un tehnisku nostrādātību, asi kritiskās vai atkailinošās norādes un citātus vienojot jau atpazīstamību iemantojušā estētikā. To iezīmē arī krāsu, materiālu, gaismas un skaņas izmantojums, kas allaž no jauna norāda uz Brektes interesi dekonstruēt tādas tradicionālas mākslas formas kā glezniecība vai tēlniecība un veidot atkāpi no klasiskās izpratnes par tām. 

Galvenie darba uzdevumi saistīti ar inovāciju ekosistēmas attīstību un inovāciju vispārējās kapacitātes celšanu. Paralēli darbam RTU, Eiropas inovāciju padomes valdes locekle un Jaunuzņēmumu asociācijas valdes locekle.

Piedalījusies pētījumos Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrā, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā, kur piedalījusies migrācijas pētījumos: par diasporu, ārpus Latvijas studējošie, diasporas mediji, latviešu skolām ārpus Latvijas, diasporas nometnēm.

Strādājusi dažādās valsts institūcijās (VIAA, LZP, IZP), kur specializējusies zinātnes komunikāciajs jautājumos.

No 2019. līdz 2022. gadam Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes locekle.

Doktora grāda kandidāte izglītības zinātnē LU, pēta vietējo kopienu neformālās mācīšanās telpas veidošanu, lai uzlabotu sociālo noturību pieaugušajiem ar migrācijas pieredzi.

Rīgas Tehniskās Universitātes Lieljaudas raķešu komandas izpletņu inženieris.

2020. gada 16. oktobrī Rodrigo da Kosta sāka pildīt izpilddirektora pienākumus Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrā (EUSPA), kas iepriekš bija Eiropas GNSS aģentūra (GSA). Pirms tam viņš bija Galileo pakalpojumu programmas vadītājs.

EUSPA ir ES aģentūra, kas strādā, lai izveidotu spēcīgāku, konkurētspējīgāku un vienotu Eiropas Kosmosa programmu, radot sinerģiju starp satelītnavigāciju (EGNOS un Galileo), Zemes novērošanu (Copernicus) un drošām telekomunikācijām (GOVSATCOM). EUSPA izstrādā un sniedz uz lietotājiem orientētus pakalpojumus, strādājot kopā ar Eiropas Komisiju un plašu valsts, Eiropas un starptautisko ieinteresēto personu loku, nozarēm un lietotāju kopienām. ES Kosmosa programma ir gan resurss, gan tramplīns Eiropas ekonomikai, konkurētspējai un ilgtspējībai.

Pirms pievienošanās EUSPA Rodrigo da Kosta ieņēma vairākus vadošus projektu vadības, biznesa attīstības un institucionālo klientu vadības amatus kosmosa nozarē tādās jomās kā cilvēku kosmosa lidojumu, izpētes, palaišanas iekārtu un pētniecības un attīstības jomā.

Rodrigo da Kosta ir ieguvis grādu aviācijas inženierijā Lisabonas Instituto Superior Tecnico, maģistra grādu aviācijas inženierzinātnēs Delftas Universitātē un MBA grādu EuroMBA Biznesa skolu konsorcijā.

Annekatrien Debien ir SpaceTec Partners Briseles biroja vadītāja. Ar savu pieredzi Zemes novērošanas inženierijā un vairāk nekā 10 gadu pieredzi darbā Eiropas Zemes novērošanas sektorā viņa ir guvusi plašas zināšanas par tehnoloģijām un lietojumiem, ko var piedāvāt satelītattēli. SpaceTec viņa ir organizējusi vairāk nekā 20 apmācības un informācijas sesijas par Copernicus visās ES dalībvalstīs. Pirms pievienošanās SpaceTec Annekatriena ir strādājusi Kongsberg Satellite Services, izstrādājot jūras lietojumus, kuru pamatā ir satelītattēli, un Eiropas Kosmosa aģentūrā par sistēmu inženieri.

Ieguvusi doktora grādu mikrobioloģijā Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē. Pētījusi elektroķīmiju un kurināmo elementu dizainu Atjaunojamās enerģijas skolā Islandē. Pētnieciskā pieredze Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI) kopš 2008. gada, sadarbības projektā ar Rīgas Tehnisko universitāti. Pētnieciskā pieredze Ārhusas Universitātē, Akureiri Universitātē un Vīnes Universitātē. Darbojas Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē un Cietvielu fizikas institūtā kopš 2008. gada, kur izstrādājusi bakalaura, maģistra un doktora darbu. Biofiziskās pētniecības virzienā pievērsusies bioūdeņraža ražošanai un ūdeņraža ražošanas pētniecībai. Zinātnisko projektu, regulējumu un sabiedrisko lietu menedžere L’Oreal. Strādājusi kā komunikācijas asistente Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā, bijusi raidījuma vadītāja Radio NABA, un bijusi viena no zinātnes aplādes “Sargiet galvas!” vadītājām.

Elektronikas inženiera profesionālais maģistra grāds ar uzsvaru uz satelītkomunikāciju sistēmām un iespeidplašu dizainu. Šobrīd profesionālā darbība saistīta ar Radioteleskopu kompleksa/Lielas apertūras antenu uzturēšanu, darbības nodrošināšanu un attīstību. Zinātniskā interese saistīta ar RF & Antenu dizainu, kā arī darbības nodrošināšanu un pielietojumu, īpaši duālā režīmā – gan astronomijā, gan satelītkomunikācijās.

Laika posmā no 2004. līdz 2017.gadam bija dekāns Latvijas Lauksaimniecības universitātes meža fakultātē, profesors. Zinātniskā darbība saistīta ar meža resursu ekonomikas un politikas jautājumiem, tālizpēti, meža apsaimniekošanas plānošanu un meža vērtēšanas jautājumiem. Šobrīd Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks klimata politikas jautājumos.

Andrejam Grišanovam ir zinātniskais grāds vides zinātnē un viņš ir studējis datoru un informācijas sistēmas, ieskaitot konvolūciju mākslīgos neironu tīklus (ANN). Andrejam ir liela pieredze uzņēmumu ĢIS sistēmu, platformu (Digital Innovation Hub, EO Platform u.c.) veidošanā, darbā ar dažādiem telpisko datu formātiem un satelītattēlu ieguves datu pakalpojumu sniegšanā. Andrejs ir atbildīgs par BSS tehnoloģijas ForestRadar tehnisko attīstību lielajiem mežu apsaimniekošanas uzņēmumiem, kas nodrošina veģetācijas monitoringu un analīzi, izmantojot gan optiskos, gan radara satelītattēlus.

Viņam ir pieredze darbā ar sistēmu analīzi un procesu automatizāciju un R&D INTERREG, ESA, ERDF, Eurostars-2, Horizon 2020 un daudzu citu komercprojektu tehnisko vadību un izstrādi, piemēram, ForestRadar, kas nodrošina meža riska (izcirtumi, vējgāzes, ūdens, bebru dambji, mizgrauža radītie bojājumi, plūdu, ugunsgrēku u.c. riska faktoru) uzraudzību. Andreja izveidotā pilnībā automatizēta tālizpētes un sensoru datu apstrādes platforma ForestRadar (https://www.ocre-project.eu/eo-catalogue) tiek izmantota par pamatu komerciālu tālizpētes datu pakalpojumu nodrošināšanai un zinātnieku atbalstīšanai ar ērti lietojamu mākoņskaitļošanas vidi, kas nodrošina dažādus telpiskos un satelītu datus.

Profesore Daiena Hiksa specializējas zinātnes un tehnoloģiju politikas metrikā. Pirmā no “Leidenes manifests pētniecības sasniegumu mērīšanai” publikācijas žurnālā “Nature” autoriem. Šī publikācija šobrīd ir tulkota 24 valodās un 2016.gadā ieguvusi Eiropas Zinātnes un tehnoloģijas pētījumu asociācijas (European Association for the Study of Science and Technology) “Ziman” apbalvojumu.

Gan ASV, gan Eiropā, gan arī Japānā politikas veidotāji ir balstījušies un guvuši nepieciešamo informāciju, balstoties Profesores Hiksas profesionālās darbības rezultātos. Papildus Profesore Hiksa ir bijusi padomdevēja par valstu pētniecības novērtēšanas sistēmām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD), Flandrijai, Čehijai un Zviedrijai.

Darba pieredze EEZ donoru un ES struktūrfondu projektu vadītāja amatā – INSPIRE pakalpojumu infrastruktūras attīstība, ierobežojumu datu bāzes izstrāde, ESTHub izstrāde u.c. Tagad Zemes pārvaldes ģeoinformātikas departamenta vadītāja - Igaunijas telpisko datu zināšanu centrs.

Latvijas kosmosa industrijas asociācijas dibinātājs. Rīgas Tehniskās universitātes lieljaudas studentu raķetes komandas vadītājs. Kosmosa Izziņas Centra dibinātājs Cēsīs. Sociālais uzņēmējs. Akadēmiskā un biznesa kompetence sociālu sistēmu pašorganizēšanās.

Dainis Jakovels ieguvis doktora grādu fizikā Latvijas Universitātē. Dainim ir 14 gadu pieredze spektrālā attēlošanā un 8 gadu pieredze darbā ar attālās izpētes datiem, kas ievākti no dažādām platformām, tai skaitā satelītiem. Viņš ir bijis vairāku EKA kontraktu vadītājs, kuru ietvaros Sentinel satelītu dati pielietoti Zemes seguma kartēšanai un zālāju monitoringam, ezeru ūdens kvalitātes novērtēšanai, nelegālu derīgo izrakteņu ieguves aktivitāšu detektēšanai, kā arī rīsu audzēšanas prakses monitoringam Vjetnamā. Dainis ir prasmīgs projektu vadīšanā, starpdisciplinārā un starptautiskā sadarbībā un komunikācijā, kā arī attālās izpētes datos balstītu risinājumu izstrādē.

Ņikita Kazakevičs ir absolvējis Orhūsas Biznesa akadēmiju ar grādu inovācijās, uzņēmējdarbībā un biznesa analīzē. Viņa medicīnas jaunuzņēmums LifeSync IVS tika atzīts par vienu no inovatīvākajiem jaunuzņēmumiem Dānijā 2014. gadā pēc VIA Universitātes kritērijiem. Ņikita piedalījās Jelgavas biznesa inkubatora un Tehnoloģiju biznesa centra izveidē un vadīšanā. Šobrīd viņš ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Inovāciju un tehnoloģiju departamenta direktors, kur vada valsts atbalsta programmas jaunuzņēmumu attīstībai un zinātnes komercializēšanai.

Iveta Kažoka ir domnīcas Providus direktore un vadošā pētniece. Providus ir Latvijas vadošā domnīca labas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības jautājumos. Papildus pētniecībai un rīcībpolitikas rekomendāciju izstrādei, Iveta ir organizējusi un vadījusi diskusijas par visdažādākajām, tai skaitā sabiedrībā jūtīgām tēmām, veidojusi interaktīvus vēlētāju izglītošanas rīkus un ir plaši atzīta sabiedrisko notikumu komentētāja Latvijā. Viņai ir maģistra grāds tiesību zinātnē no Latvijas Universitātes un starpuniversitāšu diploms Eiropas Savienības tiesībās.

Gordons Kempbels ir strādājis Eiropas Kosmosa aģentūrā (EKA) kopš 1999. gada, lai noteiktu un īstenotu darbības, lai paplašinātu Zemes satelītnovērošanas datu apgūšanu un izmantošanu. Tas ietvēra darbu dažādās publiskā sektora jomās, tostarp vides, dabas resursu, tiesībaizsardzības/drošības un transporta jomā. Viņš arī strādā, lai paplašinātu no satelītiem iegūtas informācijas izmantošanu starptautiskās attīstības kontekstā, sadarbojoties ar tādām struktūrām kā Pasaules Banka, Pasaules Vides fonds un Amerikas Attīstības banka. Piemēri ietver dabas resursu pārvaldību (piemēram, zivsaimniecības uzraudzību, kalnrūpniecības darbību pārvaldību) un efektīvāku ilgtspējīgas attīstības pieeju ieviešanu (piemēram, attīstības projektu ietekmes uz kritiskajiem biotopiem un ekosistēmām plānošana un uzraudzība).

Kopš 1990.gada A.Ķesteris vairāk kā 10 gadus ir strādājis Latvijas Ārlietu ministrijā, ieņemot tādus amatus kā Latvijas vēstnieks Vācijā, EDSO un ES, Galvenais Latvijas ES iestāšanās sarunu vadītājs. 2004.gadā A. Ķesteris kļuva par Eiropas Komisijas Enerģijas komisāra kabinetā vadītāju. 

Kopš 2010. gada viņš ir Galvenais padomnieks Eiropas Savienības Paplašināšanās Ģenerāldirektorātā (arī ar mandātu Eiropas kaimiņpolitikā), kur nodarbojas ar mediju brīvības un attīstības jautājumiem, izstrādājot arī specializētas mediju atbalsta programmas.
 

Prof. Jurijs Korkiško ir Fiber Optical Solution izpilddirektors ar lielu pieredzi optoelektronikā, optiskās šķiedras un integrētās optikas jomā. Viņam ir doktora grāds un fizikas un matemātikas zinātņu doktora grāds. Viņa pašreizējā pētniecības interese ir par optisko šķiedru sensoriem un sistēmām. Prof. Korkiško ir sarakstījis vairāk nekā 400 publikācijas, tostarp 190 referātus recenzētos žurnālos, 32 patentus un trīs grāmatas, kā arī uzstājies ar daudzām prezentācijām starptautiskās konferencēs visā pasaulē. Viņš ir regulārs SPIE, IEEE un OSA, kā arī citu profesionālo biedrību biedrs. Viņa uzņēmums Fiber Optical Solution apkalpo galvenos klientus, piemēram, NASA, Lockheed Martin un Applanix.

No 2013. līdz 2022. gadam bijis Vidzemes Augstskolas rektors, šajā laikā kā stratēģisku prioritāti nosakot zinātnes attīstību. Zinātniskās darbības īpatsvars naudas izteiksmē šajā laikā augstskolā pieauga no 3 līdz 48 procentiem. Vairāku kolektīvu monogrāfiju sastādītājs, līdzautors un zinātniskais redaktors: Kā neapmaldīties nākotnē? (2021), Latvijas Republikas dibinātāji un atjaunotāji (2020), Latvijas Tautsaimniecības vēsture (2017), Deviņu vīru spēks (2016). Pētnieciskās intereses: ekonomiskā vēsture un stratēģiskā komunikācija.

Dr. Glenda Kruss ir Dienvidāfrikas Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju indikatoru centra vadītāja. Daudzus gadus Dr. Kruss strādāja inovāciju un attīstības jomā, lai izprastu universitāšu un valsts pētniecības institūtu lomu ekonomikas un sociālajā attīstībā, kā arī prasmju un zināšanu plūsmas noteicošos faktorus nozaru, nacionālajās un globālajās inovāciju sistēmās.

Viņas pašreizējās pētniecības uzmanības centrā ir kontekstuāli zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju mērījumi integrējošai un ilgtspējīgai attīstībai Āfrikā un globālajos dienvidos. Dr.Kruss ir sadarbojusies salīdzinošos pētniecības projektos Āfrikā, Latīņamerikā, Āzijā un Eiropā un ir vadījusi plaša mēroga valdības projektus, veidojot apvienības un tīklus starp pētniekiem, politikas veidotājiem un praktiķiem Dienvidāfrikā un visā pasaulē

Gerda ir EUSPA tirgus attīstības eksperte, kur viņa palīdz izpētīt iespējas izmantot Zemes novērošanu un in situ datus projektos veselības aprūpes un tūrisma nozarēs. Turklāt viņa ir daļa no EUSPA Cassini Start-up aktivitāšu komandas un ir saistīta ar EUSPA dalībvalstu attiecībām. Gerdai ir iepriekšēja biznesa attīstības pieredze IoT nozarē, kā arī ir strādājusi Igaunijas Biznesa un inovāciju aģentūrā.

Kultūras akadēmijas (LKA) profesore, socioloģijas doktore (dr.sc.soc.), vadošā pētniece; 9 gadus ir LKA prorektore zinātniskajā darbā un LKA Kultūras un mākslu institūta vadītāja. Starptautiska, anonīmi recenzēta periodiska zinātnisko rakstu krājuma “Culture Crossroads” (http://www.culturecrossroads.lv/) (indexēts SCOPUS) galvenā redaktore un periodiska zinātnisko rakstu krājuma “Krustpunkti: Kultūras un mākslas pētījumi” atbildīgā redaktore. Ir Zinātnes Padomes eksperte.

Zinātniskās intereses ir saistītas ar mūsdienu kultūras procesu, tostarp radošo industriju un nemateriālā kultūras mantojuma pētniecību, ar aktuālām kultūras un radošās ekosistēmas dinamisko pārmaiņu izpausmēm. Sniedz ieguldījumu sociālo, humanitāro un mākslas zinātņu pētījumu dizainu, tostarp sociālās, ekonomiskās ietekmes novērtējuma un mākslā balstītu pētījumu metožu attīstībā. Kā personisku un institucionālu mērķi izvirza zināšanu pārneses un zinātnes komunikācijas aktivitātes.

Ļevs Lapkis ir augsti kvalificēts IT speciālists ar lielu pieredzi vadībā, biznesa attīstībā un informācijas tehnoloģijās. Šobrīd viņš ir Latvijas Kosmosa industrijas asociācijas valdes loceklis, kur kopš 2018. gada pārrauga organizācijas ikdienas darbības procesus. Ļevs ir veiksmīgi vadījis piecus pētniecības un attīstības projektus sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA) un RD Alfa Microelectronics. Viņš ir arī cieši sadarbojies ar nozares līderiem, piemēram, Thales Alenia Space un Airbus, izmantojot savas lieliskās sarunu prasmes, lai izveidotu spēcīgas attiecības ar šiem uzņēmumiem. Papildus savām citām lomām Ļevs Lapkis ir arī uzņēmējdarbības partneris Komercializācijas reaktorā. Šajā amatā viņš cieši sadarbojas ar dziļo tehnoloģiju jeb “deep tech” jaunizveidotiem uzņēmumiem, lai palīdzētu attīstīt viņu biznesu un ieviestu tirgū inovatīvas tehnoloģijas. Viņa pieredze biznesa attīstībā un tehniskās zināšanas padara viņu par ideālu partneri jaunizveidotiem uzņēmumiem, kuri vēlas augt un gūt panākumus konkurētspējīgajā tehnoloģiju nozarē.

Latvijas Valsts prezidents Egils Levits ir latviešu jurists un politologs.

Pēc Rīgas 2. vidusskolas absolvēšanas 1972. gadā ar ģimeni emigrējis uz Vāciju, kur 1973. gadā absolvējis Minsteres Latviešu ģimnāziju. 1982. gadā absolvējis Hamburgas universitātes Juridisko fakultāti. 1986. gadā absolvējis Hamburgas universitātes Filozofijas un sabiedrisko zinātņu fakultātes Politisko zinātņu nodaļu.

Aktīvi piedalījies Latvijas valsts atjaunošanā 1989.–1991. gadā. Latvijas Tautas frontes Domes un Pilsoņu kongresa loceklis. 1990. gada 4. maija Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas koncepcijas autors.

Pirmais tieslietu ministrs pēc Satversmes darbības atjaunošanas pilnā apjomā, pirmais Latvijas vēstnieks Vācijā pēc valsts atjaunošanas, pirmais Latvijas tiesnesis Eiropas Cilvēktiesību tiesā (1995.–2004. g.), pirmais Latvijas tiesnesis Eiropas Savienības Tiesā.

Daudzu svarīgu likumprojektu (tostarp Satversmes tiesas likuma, Administratīvā procesa likuma, Ministru kabineta iekārtas likuma u. c.) līdzautors. Arī 2014. gadā pieņemtās Satversmes preambulas jeb ievada autors.

Daudzu zinātnisku publikāciju autors par valststiesību, administratīvo tiesību, cilvēktiesību un demokrātijas jautājumiem. Izstrādājis daudzus atzinumus Saeimai, Ministru kabinetam, ministrijām, Satversmes tiesai, citām tiesām, valsts pārvaldes iestādēm, kā arī Eiropas Savienības un starptautiskajām institūcijām par dažādiem juridiskiem un tiesībpolitiskiem jautājumiem. Regulāras publikācijas presē par Latvijas valsts attīstības problēmām.

Levits bijis Latvijas vēstnieks Vācijā, Austrijā, Ungārijā un Šveicē, kā arī Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs un Saeimas deputāts. Vadījis Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisiju (2007.–2013. g.). No 2004. gada līdz 2019. gadam – Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis.

Henriks Lunds ir augsti novērtēts pasaules vadošais pētnieks. Viņš ir iekļauts starp ISI augsti citētajiem pētniekiem, ierindojoties starp 1% labākajiem pētniekiem pasaulē inženierzinātņu jomā un 2% Stenfordas labāko zinātnieku sarakstā.

Henriks Lunds ir ietekmīgā Elsevier žurnāla "Enerģija" (Energy) galvenais redaktors ar vairāk nekā 10 000 publikācijām gadā.

Henriks Lunds ir arī vairāk nekā 500 grāmatu un rakstu autors, ieskaitot grāmatu “Atjaunojamās enerģijas sistēmas” (Renewable Energy Systems). Viņš ir visā pasaulē izmantotās bezmaksas uzlabotās energosistēmu analīzes programmatūras EnergyPLAN arhitekts, kas ir pamatā vairāk nekā 300 recenzētām žurnālu publikācijām visā pasaulē.

Indra ir politiskās teorijas pētniece, politisko procesu analītiķe un konsultante. Svarīgākās pētniecības jomas ir demokrātijas teorija, pilsonība, deliberatīvās metodes, līdzdalība, sabiedriskā politika, pilsoniskā sabiedrība un aktīvisms. 

Izglītību Indra ir ieguvusi Glāzgovas, Londonas un Šefīldas universitātēs, un strādājusi par pasniedzēju Šefīldas Universitātē, kā arī par sociālo zinātņu mācību programmas vadītāju Šefīldas Universitātes Starptautiskajā koledžā.

Jūlija Melkers ir Arizonas Štata universitātes Nodibinājuma profesore (Foundation professor) sabiedrības politikas un vadības jautājumos Sabiedrisko Attiecību skolā un Organizācijas  Pētniecības un Dizaina centra direktore. Viņas pētniecība vērsta uz karjeru, pētniecības jaudu un rezultātiem akadēmiskajās zinātnēs un citās uz zināšanām balstītās profesijās.
Viņas pētniecisko darbu finansējis ASV Nacionālais Zinātnes fonds, Nacionālais Veselības Institūts un citi vairāki nodibinājumi. Dr. Melkers ir plaša pieredze, kas uzkrāta vairāk nekā divu dekāžu garumā, konsultējot un vērtējot lielas starpdisciplināras zinātnieku komandas.

Prof.Melkers ir žurnāla “Research Evaluation” (Oksfordas universitātes izdevēju) ASV līdzredaktore. Viņa rīko goda vizīšu tikšanos INGENIO [CSIC], universitātes Politehniskajā Valensijā, Spānijā, un viņa piedalījās Fulbraita Speciālistu programmā Latvijā. Pirms pievienošanās ASU viņa bija sabiedriskās politikas profesore un Gruzijas Tehnoloģiju institūta pētniecības par karjerām zinātniskajā laboratorijā direktore. Viņa nopelnīja Valsts pārvaldes doktora grādu Sirakūzas Universitātē.

Šons O’Reigens Eiropas Komisijas Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorātā ir atbildīgā persona Industrija 5.0 kā uz cilvēku orientētas, noturīgas un ilgtspējīgas pieejas ieviešanā, lai īstenotu digitālo un zaļo pāreju industrijā Eiropā.

Iepriekš Eiropas Komisijas Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorātā O’Reigens bija atbildīgais par rīcībpolitiku un aktivitātēm, kas vērstas uz inovācijām ilgtspējīgai rūpniecībai, kā arī Eiropas publiskā un privātā sektora partnerībām gan ar rūpniecību, gan ar Eiropas Tehnoloģiju platformām. Vēl pirms tam viņš vadīja konkurētspējas un inovāciju programmas salīdzinošo novērtēšanu Uzņēmumu ģenerāldirektorātā.

Oskars Ozoliņš ieguva M.Sc. grādu telekomunikācijās Rīgas Tehniskajā universitātē, Rīga, Latvija, 2009. gadā un Dr.Sc.Ing. (Ph.D.) grādu optiskajos sakaros Rīgas Tehniskajā universitātē 2013. gadā. 2021. gadā ieguvis docenta grādu (habilitētā doktora grāds) KTH Karaliskajā Tehnoloģiju institūtā, Zviedrijā. O. Ozoliņš ir Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis. O. Ozoliņš ir vairāku pasaules rekordu līdzautors. Viņš ir aptuveni 220 starptautisku zinātnisku publikāciju autors.

Dr. Kaspars Ozols ir Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI) direktora vietnieks attīstības jautājumos, kā arī vadošais pētnieks. EDI strādā kopš 2011. gada. Absolvējis Rīgas Tehnisko universitāti (Rīga, Latvija), kur 2017. gadā ieguvis zinātņu doktora grādu elektronikas studiju programmā. Ir bijis iesaistīts dažādos starptautiskos projektos, kas saistīti ar inovatīvu datu iegūšanas, pārraides un signālu apstrādes metožu izstrādi, kā arī unikālu ierīču izstrādi dažādiem lietojumiem transporta, veselības, ražošanas u.c. jomās, tostarp piedalījies 15+ Eiropas līmeņa pētniecības projektu īstenošanā Horizon Europe, Horizon 2020, KDT, ECSEL, ARTEMIS, ERA-NET, EIT un COST programmās. Kompetence IKT sistēmu simulēšanā, modelēšanā, projektēšanā, izstrādē, ieviešanā, testēšanā un validācijā. 25+ zinātnisko rakstu autors. Pētniecībā īpaši interesējas par pašbraucošiem/autonomiem automobiļiem, kiber-fizikālām sistēmām, signālu apstrādi, bezvadu komunikāciju, bezvadu sensoru tīkliem, lietu internetu, iegultām sistēmām, zema enerģijas patēriņa risinājumiem, mākslīgo intelektu, robotiku, industrijas digitalizācijas risinājumiem u.c.

Latvijas Universitātes asociētā profesore un vadošā pētniece radiācijas ķīmijā. Doktora grāds iegūts 2012. gadā.

Lielākā daļa profesionālā darba veltīta radioaktīvā ūdeņraža izotopa, tritija, uzvedības pētījumiem kodolsintēzes reaktora materiālos. Zinātnisko projektu vadītāja.

I.Pilverei ir 311 zinātniskas publikācijas, t.sk.31 grāmata vai to daļas, 6 zinātniskās monogrāfijas vai to daļas, 204 zinātniskie raksti starptautiski recenzētos izdevumos, kā arī 70 citas publikācijas. 82 zinātniskās publikācijas ir indeksētas SCOPUS, 88 - WoSCC datu bāzēs.

I.Pilverei ir pieredze 24 starptautiskos zinātniskos projektos un 82 nacionālas nozīmes projektos. Zinātniskās darbības prioritārie virzieni ir – bioekonomikas nozaru, tai skaitā lauksaimniecības un lauku ilgtspējīga attīstība, zemes efektīva izmantošana, Eiropas Savienības “Zaļais kurss”, Eiropas Savienības Kopējā lauksaimniecības politika un tās atbalsta instrumenti, agrārā ekonomika, pārtikas pārstrādes nozares ekonomika un konkurētspēja u.t.t.

I.Pilvere ir Latvijas Inovāciju un pētniecības pārvaldības padomes vadības grupas “Zināšanu ietilpīga bioekonomika” priekšsēdētāja, Latvijas Zinātnes padomes eksperte, kā arī vairāku starptautisku organizāciju locekle - Eiropas Savienības Lauku tīkla Asamblejas Latvijas zinātnisko institūciju pārstāve, Ziemeļvalstu lauksaimnieku zinātnieku asociācijas locekle, Eiropas Savienības Patstāvīgās lauksaimniecības pētījumu komisijas locekle, dažādu zinātnisko konferenču orgkomiteju locekle.

Šobrīd vada 4 doktora darbus, 11 viņas vadītie doktora darbi un 17 maģistra darbi ir sekmīgi aizstāvēti.

Evelīna Piskorza ir Eiropas Komisijas Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāta (DG DEFIS) Zemes novērošanas nodaļas programmas amatpersona. Viņa sniedz ieguldījumu Copernicus programmas izstrādē un īstenošanā, jo īpaši attiecībā uz Copernicus iepirkumu padomju vadību. Piskorza ir arī nodaļas instruktāžu koordinatore un sniedz juridiskas konsultācijas.

SMW Group AS izpilddirektora ar vairāk nekā 10 gadu starptautisku pieredzi biznesa attīstībā. Eleonora Pole ir sadarbojusies ar daudziem augstas klases oriģinālo iekārtu ražotājiem automobiļu, aizsardzības un kosmosa nozarēs. Kopš 2018. gada Eleonora vada pētniecības un attīstības projektu ieviešanu un to turpmāku komercializāciju Uzņēmumā.

Pētniecības intereses saistītas ar fiksēto un bezvadu sakaru sistēmu teorētisko un eksperimentālo izpēti, šķiedru optiku un nelineāro šķiedru optiku, kvantu sakaru sistēmu tehnoloģiju, nelineāro optisko efektu izpēti un pielietojumiem šķiedru optikas pārraides sistēmās, t. sk. optisko viļņgarumdales sistēmās, to elementu izpēte un izstrāde, kā arī metodes optisko šķiedru un optisko sakaru līniju un sistēmu parametru mērīšanai. Kā viens pētniecības virzieniem ir optisko sensoru un sensoru tīklu izpēte un izstrāde.

Ārsts, internists un nefrologs. Zinātniskā pētniecība lielākoties tiek veikta, lai izzinātu bakteriofāgu lietošanu multirezistentu un biofilmu asociētu infekciju ārstēšanā, pēta baktēriju veidoto biofilmu modeļus un faktorus, kas tās ietekmē, kā arī to nozīmi slimību attīstībā.

Zinātniskā darbība vērsta arī nieru slimību pētniecībā, pētot IgA nefropātijas patoģenēzi un klīnisko gaitu, dažādu biomarķieru nozīmi nieru slimību attīstībā, piemēram, sarukušo poru fenomenu.

Anna Ramata-Stunda ir biotehnoloģiju uzņēmuma Alternative Plants, kas specializējas ilgtspējīgu botānisku sastāvdaļu ražošanā līdzdibinātāja un vadītāja.

Specializējas mikrobioloģijā un šūnu bioloģijā, ar vairāk nekā 12 gadu pieredzi izejvielu, kosmētikas un medicīnas ierīču laboratoriskajā testēšanā. Līdzautore vairāk nekā 20 zinātniskām publikācijām un diviem patentiem. Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes pasniedzēja.
 

Ieva Reine ir ieguvusi doktora grādu sabiedrības veselības un dzimumu līdztiesības zinātnē Ūmeo Universitātē (2009) un maģistra grādu psiholoģijā un sabiedrības veselībā. Gandrīz 13 gadus strādājusi par analītiķi Zviedrijas Sociālās apdrošināšanas aģentūrā un kopš 2012. gada ir asociētā pētniece Sabiedrības veselības un aprūpes zinātņu departamentā Upsalas Universitātē. Šobrīd viņa ir vadošā pētniece Rīgas Stradiņa universitātē (Latvija) un Upsalas Universitātē (Zviedrija). Viņas pētnieciskās intereses galvenokārt bija vērstas uz sociālās apdrošināšanas ietekmi uz Zviedrijas iedzīvotājiem, īpaši personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Pašreizējie pētījumi aptver veselības rādītāju analīzi saistībā ar piesaisti darba tirgum, nevienlīdzību veselības, dzimuma, veselības un labklājības jomā un veselīgu novecošanu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā. Viņas pētniecības metodes galvenokārt ietver epidemioloģiskos pētījumus, izmantojot datus par dažādām iedzīvotāju grupām. Viņa vada vairākus projektus, kuros ir izveidoti starptautiski konsorciji novecošanas jomā.

Sanita Reinsone ir vadošā pētniece un digitālo humanitāro zinātņu grupas vadītāja LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā, arī lektore Rīgas Tehniskajā universitātē un LU Humanitāro zinātņu fakultātē. Pieredzējusi pētniecības, attīstības un starptautisku tīklošanās projektu vadītāja digitālo humanitāro zinātņu un digitālā kultūras mantojuma jomā. Pētnieciskās intereses saistās ar digitālajām līdzdalības metodēm humanitārajās zinātnēs un kultūras mantojuma jomā. Reinsone ir arī starptautiskās brīvprātīgo organizācijas #ScienceForUkraine izveidotāja un koordinatore.

Klāvs Sedlenieks ir sociālantropologs, kas specializējas valsts, radniecības un neformālo procesu antropoloģijā. Viņš ir veicis lauka pētījumus Latvijā un Melnkalnē un ir daudzu akadēmisko publikāciju autors. Klāvs Sedlenieks arī aktīvi iesaistās sabiedriskajās debatēs, komentējot plašu tēmu loku no antropoloģijas viedokļa.

Karīna Siliņa ir zinātniskās grupas vadītāja Šveices Federālajā tehnoloģiju institūtā (ETHZ), kur tiek pētītas audzēju šūnu un imūnšūnu mijiedarbības ar mērķi identificēt jaunas pretvēža terapiju pieejas. Strādā gan ar vēža pacientu materiālu, gan izmanto eksperimentālos audzēju modeļus pelēs, lai pētītu tā saucamo terciāro limfoīdo struktūru attīstību un funkcijas. Tie ir blīvi imūnšūnu sakopojumi, kas atgādina limfmezglus un veidojas tieši blakus audzējam. Šo struktūru veicināšana pacientos, kam to trūkst, tiek pētīta kā jauna iespēja stimulēt pacienta pret-vēža imūno atbildi.

Viņa nesen pievienojās Mercator Ocean International (MOi), kur viens no viņas galvenajiem pienākumiem ir palielināt Copernicus Marine Data lietotāju skaitu. Tīnai ir vairāk nekā 10 gadu pieredze okeāna novērošanā, kas iegūta, veicot dažādus pētījumus un pētniecības un attīstības pasākumus, galvenokārt saistībā ar fitoplanktona kopienu monitoringu un to telpisko un laika dinamiku saistībā ar vides apstākļiem.

Profesors Tarmo Soomere ir matemātiķis un jūras zinātnieks un kopš 2014. gada arī Igaunijas Zinātņu akadēmijas prezidents. Viņa zinātnisko intereses galvenokārt koncentrējas uz jūras apdraudējumu analīzi un to mazināšanu, kā arī preventīvās krasta aizsardzības metodēs. Profesors Soomere divreiz ir saņēmis Igaunijas nacionālo zinātnes apbalvojumu, vēl jo vairāk, 2014. gadā profesoram Soomere piešķirts arī Baltās zvaigznes ordenis par piekrastes zinātnes attīstīšanu Igaunijā.

Negaidīta atzīšana viņam arī nākusi no Igaunijas tautas puses, jo 2005. gadā laikraksts “The Postman” atzinis profesoru Soomere par Gada cilvēku, kas izrietējis no viņa ieguldījumu postošas vētras prognozēšanā.

Dāvids ir ESA industriālais koordinators Latvijā, profesionālis ar daudzveidīgām prasmēm inovāciju procesu vadībā, produktu attīstībā un mārketingā. Viņa zināšanas un aizraušanās padara viņu par vērtīgu ieguldītāju, jo viņš izmanto tehnoloģiju, lai veicinātu pozitīvas pārmaiņas ilgtspējīgākai nākotnei.

Andris Šternbergs 1970. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti, kur līdz 1975. gadam arī strādājis. No 1975. gada strādājis Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI) un no 1999. līdz 2016. gadam bijis tā direktors. Zinātniskās intereses: materiālzinātne, enerģētika.

Anna Stikāne studēja biotehnoloģiju Edinburgas Universitātē (Apvienotā Karaliste, AK) un ieguva doktora grādu Līdsas Universitātē (AK). Viņu interesē bioloģijas inženierija un ilgtspējīga rūpnieciskā bioražošana, izmantojot mikroorganismums un to vielmaiņas iespējas. Anna ir arī mentore Latvijas studentu komandai starptautiskajās sintētiskās bioloģijas sacensībās iGEM.

Pauls Stradiņš ir vadošais pētnieks Nacionālajā atjaunojamās enerģijas laboratorijā (NREL) Goldenā, Kolorādo, ASV. Kopš doktora grāda iegūšanas Latvijas Fizikas institūtā, kam sekoja pēcdoktorantūras darbs Čikāgas Universitātē, AIST laboratorijā Japānā, un NREL, viņš ir strādājis fotoelementu un silīcija jomā (kristāliskie, amorfie, kvantu punkti), gaismas izraisīta degradācija, ūdeņradis silīcijā, optika un melnā silīcija ierīces, uz silānu balstīta virsmu funkcionalizācija DNS pievienošanai, uz silīcija plēvi balstīti neitronu detektori un atmiņas ierīces, kā arī saules baterijas, tostarp tandēmi. Šobrīd viņš vada rūpnieciski nozīmīgu, zinātniski orientētu Si fotoelementu programmu NREL. Viņa pašreizējās intereses ietver jaunas pieejas silīcija fotovoltaikai, to raksturošanas metodes (piemēram, EPR Saules šūnu degradācijai un EBIC nanostrukturētu pasivētu kontaktu pētījumiem), jauni pasivēti kontakti nākamās paaudzes PV, uzlabotas PV tandēma šūnu koncepcijas, silīcijs kā anoda materiāls Li jonu akumulatoriem.

Doktora grāds iegūts augu zinātnes jomā, Norvēģijas Dzīvības zinātņu universitātē. Pēdējos 15 gadus strādā Norvēģijas Bioekonomikas institūtā NIBIO (iepriekš – Bioforsk). Dr. Stūrītes zinātniskā darbība saistīta ar pļavkopību, īpaši tauriņziežiem, slāpekļa zudumiem ziemas periodā un oglekļa uzkrāšanu ilglaicīgos un regulāri atjaunotos zālājos.

Inese Suija - Markova ir ieguvusi maģistra grādu biznesa vadībā un inovācijās Rīgas Tehniskajā universitātē un šogad aizstāves doktora disertāciju šajā pašā augstskolā. Viņas pētniecības darbs ir saistīts ar zināšanu pārnesi starpdisciplinārās komandās un zināšanu ietilpīgu biznesa pakalpojumu vadīšanu. 16 gadus vadīja Vides risinājumu institūtu – privātu pētniecības un inovāciju organizāciju. Kopš 2009. gada ir Cēsu novada pašvaldības deputāte un kopš 2022. gada ir pilna laika domes priekšsēdētāja vietniece. Bijusi ASV un Kanādas valdību un UNESCO stipendiāte. Daudzu starptautisku konferenču un semināru dalībniece, moderatore un lektore.

Renāts Trubiņš ir pasniedzis un veicis pētījumus meža apsaimniekošanas un plānošanas jomā kopš 2014. gada. Ieguvis mežinženiera diplomu Latvijas Lauksaimniecības universitātē, viņš turpināja studijas Zviedrijā, iegūstot maģistra (2009) un doktora (2014) grādus. Viņa pētījumu galvenais virziens ir bijis meža resursu dinamikas modelēšāna un ražošanas iepēju noteikšana dažādos telpiskajos mērogos.

Bijušais zinātnieks (ekoloģija) ar 16 gadu pieredzi Viļņas Universitātes Ekoloģijas institūtā, Lietišķo pētījumu centra vadītājs Aeroģeodēzijas institūtā Kauņā ar 7 gadu pētniecības pieredzi ģeoinformātikā un attālajā izpētē. Kopš 2011. gada – dibinātājs un GEOMATRIX UAB direktors, koncentrējoties uz inovācijām un Copernicus turpmākajiem pakalpojumiem. Īstenoti vairāki Eiropas GMES telpisko datu ražošanas projekti, ko finansē EK un EEZ (GMES sākotnējās darbības, EU-Hydro). Tehnoloģiskais partneris FP7 un H2000 projektos par zemes novērošanas pakalpojumiem (zemes seguma kartēšana, SDI, zemes nogruvumi). Unikālas SAGRIS aizmugursistēmas Sentinel-1/2 datu apstrādes sistēmas izstrāde (www.sagris.eu). ESA PECS projekti subsīdiju kontrolei un viedajai lauksaimniecībai, kā rezultātā ir izveidots operatīvs CAPCON pakalpojums, kas īpaši izstrādāts mākoņainajai Ziemeļeiropai.

Andris Vaivads ir Ventspils Augstskolas rektors kā arī profesors Karaliskajā Tehniskajā Augstskolā Stokholmā. Pēc Latvijas Universitātes beigšanas, doktora grāds ir iegūts Zviedrijā kosmosa fizikā. Kosmiskās plazmas fizikas, kas noved pie plazmas uzkaršanas un lādēto daļiņu paātrināšanas, ir pamattēma visā tālākajā zinātnes darbā. Sevišķa zinātniskā interese ir par magnētiskās pārsaites, triecienviļņu un turbulences procesiem kinētiskajā režīmā, kā arī polārblāzmas kosmisko avotu procesiem.

Andrejs Vasiļjevs ir valodas tehnoloģiju uzņēmuma Tilde līdzdibinātājs, kurš to izveidojis par vadošu Eiropas spēlētāju mākslīgā intelekta risinājumos kompleksām valodām. Andrejs ir iniciējis un vadījis vairākus apjomīgus starptautiskus pētniecības projektus, kuros radīti jauni risinājumi mašīntulkošanas, terminoloģijas un tekstu analīzes jomās.

Dr.Vasiļjevs ir Eiropas Daudzvalodu tehnoloģiju alianses META-NET priekšsēdētāja vietnieks, Eiropas Lielo datu asociācijas BDVA direktoru padomes loceklis un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Zināšanu sabiedrības programmu padomes priekšsēdētājs. Viņš ir ieguvis datorzinātņu doktora grādu Latvijas Universitātē un ir tās vadošais pētnieks.

Anete ir asociētā konsultante starptautiskā zinātnes un inovācijas politikas ietekmes izvērtēšanas kompānijā Technopolis Group. Anete ir izvērtējusi vairāku zinātnes un inovācijas atbalsta programmu un zinātnisko institūciju ietekmi. Anetes klientu vidū ir UKRI, Business Finland, Somijas Ekonomikas un Nodarbinātības ministrija, Eiropas Komisija, OECD un citas organizācijas. Anetei ir arī būtiska pieredze zinātnisko institūciju izvērtēšanā. Kopā ar kolēģiem viņa īstenoja Latvijas zinātnisko institūciju starptautisko izvērtējumu, analizēja Lielbritānijas Pētniecības Izcilības Ietvara (REF 2021) izmaksas un organizēja Norvēģijas Pētniecības Padomes nacionālā dabas zinātņu izvērtējuma paneļu darbu.

Uzņēmējs un zinātnieks, radaru attālās uzrādes uzņēmuma KappaZeta līdzdibinātājs un izpilddirektors. Viņa pētījumi galvenokārt ir saistīti ar sintezētās apertūras radara lietojumiem uz zemes ar vairāk nekā 800 citējumiem. Bijušais Tartu Observatorijas attālās izpētes nodaļas vadītājs un pirmā Igaunijas satelīta “ESTCube-1” sistēmu inženieris.

Inese darbojas un ir pētniece ilgtpsējīgas ekonomikas attīstības jomā. Viņa ir pētījusi, kā politiskie faktori un ekonomikas politika ietekmē pāreju uz atjaunīgiem energoresursiem Baltijas valstīs Eiropas zaļā kursa kontekstā. Kopumā viņa iestājas par to, lai ilgtspējīga ekonomika spēj kalpot cilvēkam, centrējoties ne tikai uz ekonomikas un vides, bet arī sociāliem jautājumiem. Inese ir studējusi starptautiskās attiecības (LSE), attīstības ekonomiku (Oksfordas universitātē) un ieguvusi doktora grādu Šveices Federālajā tehnoloģiju institūtā (ETHZ). Šobrīd Inese strādā konsultāciju uzņēmumā McKinsey & Company pie ilgstpējas tēmām.