Gatis Bažbauers strādā par profesoru Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtā. Viņš arī ieņem RTU Zinātņu prorektora vietnieka amatu. Strādājis par direktoru enerģētikas uzņēmumā “Vattenfall Latvia” (1995-2007) un par projektu vadītāju privātā enerģētikas konsultāciju uzņēmumā “EEE” (1992-1993). Izglītība: RTU inženiera diploms rūpniecības siltumenerģētikā 1990. gadā, zinātņu maģistra grāds  mehānikas inženierzinātnēs MIT 1995. gadā, zinātņu doktora grāds inženierzinātnēs RTU 1999. gadā un bakalaura grāds uzņēmējdarbības vadībā RTU 2002. gadā.

Galvenās pētnieciskās intereses ir: energosistēmu sistēmdinamikas modelēšana, energosistēmu analīze un plānošana, enerģētikas ekonomika un politika, ilgtspējīgas energoapgādes sistēmas, centralizētās siltumapgādes sistēmas un koģenerācija.

Gatis Bažbauers ir biedrs starptautiskā organizācijā the System Dynamics Society un Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas padomes loceklis. 

Nodaļas vadītājs Eiropas Molekulārās bioloģijas laboratorijas Eiropas Bioinformātikas institūtā – starpvalstu pētniecības organizācijā un Eiropas vadošajā dzīvības zinātņu laboratorijā. 1987. gadā ieguvis doktora grādu teorētiskajā datorzinātnē Latvijas Universitātē. Brāzma ir bijis daudzu starptautisku pētniecības projektu vadītājs un dalībnieks, aptverot tematiku no jaunu bioloģisko datu resursu izveides līdz mašīnmācīšanās pielietojumiem bioinformātikā un vēža datu analīzē, un ir vairāk nekā 200 zinātnisko publikāciju autors. 

Ieguvusi doktora grādu mikrobioloģijā Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē. Pētījusi elektroķīmiju un kurināmo elementu dizainu Atjaunojamās enerģijas skolā Islandē. Pētnieciskā pieredze Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI) kopš 2008. gada, sadarbības projektā ar Rīgas Tehnisko universitāti. Pētnieciskā pieredze Ārhusas Universitātē, Akureiri Universitātē un Vīnes Universitātē. Darbojas Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē un Cietvielu fizikas institūtā kopš 2008. gada, kur izstrādājusi bakalaura, maģistra un doktora darbu. Biofiziskās pētniecības virzienā pievērsusies bioūdeņraža ražošanai un ūdeņraža ražošanas pētniecībai. Zinātnisko projektu, regulējumu un sabiedrisko lietu menedžere L’Oreal. Strādājusi kā komunikācijas asistente Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā, bijusi raidījuma vadītāja Radio NABA, un bijusi viena no zinātnes aplādes “Sargiet galvas!” vadītājām.

Jānis Grabis ir profesors Rīgas Tehniskajā universitātē kopš 2008. gada. Viņš ir strādājis par pētnieku Mičiganas Universitātē-Dearbornā, Rostokas Universitātē un Stokholmas Universitātē. Viņš ir publicējies vadošajos zinātniskajos žurnālos “European Journal of Operational Research”, “Omega”, “Computers & Industrial Engineering” un “Software and Systems Modeling”. Svarīgākās pētījumu jomas ir digitālā transformācija, uzņēmumu integrācija, simulācija un informācijas tehnoloģijas projektu vadība. 

Anda ir Latvijas Zinātnes padomes nacionālā eksperte medicīnas un veselības zinātnēs. Anda ir Veselības ministrijas HIV infekcijas, tuberkulozes un seksuāli transmisīvo infekciju izplatības ierobežošanas koordinācijas komisijas locekle. Anda ir arī nacionālā ar narkotikām saistīto infekciju eksperte Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra Reitox nacionālajā kontaktpunktā. 2020.-2021.gadā viņa bija akadēmiskās ekspertu grupas sastāvā, kas sadarbojās ar Ministru kabinetu Covid-19 jautājumos. 

Viņas pētnieciskās intereses galvenokārt aptver HIV, vīrusu hepatītu, seksuālās pārneses infekciju un arī SARS-CoV-2 infekcijas bio-biheiviorālo izpēti dažādās mērķa grupās – injicējamo narkotiku lietotāju, vīriešu, kuriem ir dzimumattiecības ar vīriešiem, prostitūcijā iesaistīto sieviešu, romu vidū, kā arī vispārējā populācijā, kā arī HIV un Covid-19 matemātisko modelēšanu. 

Viņa ir vadījusi vai piedalījusies aptuveni 40 nacionālos un starptautiskos pētniecības projektos. Anda ir aptuveni 40 publikāciju autore vai līdzautore. Viņa ir strādājusi Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālajā birojā par ārējo konsultanti HIV profilakses jautājumos sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju vidū un par tehnisko asistenti imunizācijas un B hepatīta vertikālās pārneses profilakses jautājumos Eiropā. 

Man ir teju 30 gadu pieredze atklātā lauka dārzeņu pētniecībā. Šobrīd mana galvenā pētniecības joma ir saistīta ar ilgtspējīgu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu dārzkopībā, nodrošinot zaļās vienošanās nosacījumu izpildi un vienlaikus saglabājot augstu produktivitāti. Arī dārzaugu ģenētisko resursu saglabāšana un izpēte ietilpst manā pētījumu lokā. Uzskatu, ka sadarbība un starpdisciplināra pieeja ir panākumu atslēga pielietojamajā zinātnē. 

Indra ir politiskās teorijas pētniece, politisko procesu analītiķe un konsultante. Svarīgākās pētniecības jomas ir demokrātijas teorija, pilsonība, deliberatīvās metodes, līdzdalība, sabiedriskā politika, pilsoniskā sabiedrība un aktīvisms. 

Izglītību Indra ir ieguvusi Glāzgovas, Londonas un Šefīldas universitātēs, un strādājusi par pasniedzēju Šefīldas Universitātē, kā arī par sociālo zinātņu mācību programmas vadītāju Šefīldas Universitātes Starptautiskajā koledžā.

Jūlija Melkers ir Arizonas Štata universitātes Nodibinājuma profesore (Foundation professor) sabiedrības politikas un vadības jautājumos Sabiedrisko Attiecību skolā un Organizācijas  Pētniecības un Dizaina centra direktore. Viņas pētniecība vērsta uz karjeru, pētniecības jaudu un rezultātiem akadēmiskajās zinātnēs un citās uz zināšanām balstītās profesijās.
Viņas pētniecisko darbu finansējis ASV Nacionālais Zinātnes fonds, Nacionālais Veselības Institūts un citi vairāki nodibinājumi. Dr. Melkers ir plaša pieredze, kas uzkrāta vairāk nekā divu dekāžu garumā, konsultējot un vērtējot lielas starpdisciplināras zinātnieku komandas.

Prof.Melkers ir žurnāla “Research Evaluation” (Oksfordas universitātes izdevēju) ASV līdzredaktore. Viņa rīko goda vizīšu tikšanos INGENIO [CSIC], universitātes Politehniskajā Valensijā, Spānijā, un viņa piedalījās Fulbraita Speciālistu programmā Latvijā. Pirms pievienošanās ASU viņa bija sabiedriskās politikas profesore un Gruzijas Tehnoloģiju institūta pētniecības par karjerām zinātniskajā laboratorijā direktore. Viņa nopelnīja Valsts pārvaldes doktora grādu Sirakūzas Universitātē.
 

Zanda Rubene ir Latvijas Universitātes profesore kopš 2010. gada, kopš 2020. gada  Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes zinātņu prodekāne.  

Vairāk nekā 100 zinātniskas publikācijas, tai skaitā 2 monogrāfiju autore, līdzautore 3 kolektīvās zinātniskās monogrāfijās. Publicējusies tādos zinātniskajos žurnālos kā “Paedagogica Historica: International Journal of the History of Education”, “Frontiers of Education”, "Sustainability" speciālajā izdevumā "Digital Technologies for Sustainable Education". 

Pētījumu virzieni: izglītības digitālā transformācija, digitālā bērnība, caurviju kompetences, kritiskā domāšana, zinātniskuma pratība.   

Jānis Stirna 2001. gadā ir ieguvis tehnisko zinātņu doktora grādu datorzinātnēs Zviedrijas Karaliskajā Tehnoloģiju institūtā. 2015. gadā viņš tika ievēlēts par profesoru Stokholmas Universitātē.  Viņa zinātniskā darbība orientējas uz uzņēmumu modelēšanas un prasību inženierijas metodēm un rīkiem kā arī uz digitālo biznesa ekosistēmu modelēšanu un pārvaldību. Viņš ir autors vai līdzautors vairāk nekā 100 zinātniskām publikācijām un 4 grāmatām par uzņēmumu modelēšanu. Šobrīd viņš ir priekšsēdētājs IFIP Darba grupai 8.1 Informācijas sistēmu projektēšana un novērtēšana. 

Pauls Stradiņš ir vadošais pētnieks Nacionālajā atjaunojamās enerģijas laboratorijā (NREL) Goldenā, Kolorādo, ASV. Kopš doktora grāda iegūšanas Latvijas Fizikas institūtā, kam sekoja pēcdoktorantūras darbs Čikāgas Universitātē, AIST laboratorijā Japānā, un NREL, viņš ir strādājis fotoelementu un silīcija jomā (kristāliskie, amorfie, kvantu punkti), gaismas izraisīta degradācija, ūdeņradis silīcijā, optika un melnā silīcija ierīces, uz silānu balstīta virsmu funkcionalizācija DNS pievienošanai, uz silīcija plēvi balstīti neitronu detektori un atmiņas ierīces, kā arī saules baterijas, tostarp tandēmi. Šobrīd viņš vada rūpnieciski nozīmīgu, zinātniski orientētu Si fotoelementu programmu NREL. Viņa pašreizējās intereses ietver jaunas pieejas silīcija fotovoltaikai, to raksturošanas metodes (piemēram, EPR Saules šūnu degradācijai un EBIC nanostrukturētu pasivētu kontaktu pētījumiem), jauni pasivēti kontakti nākamās paaudzes PV, uzlabotas PV tandēma šūnu koncepcijas, silīcijs kā anoda materiāls Li jonu akumulatoriem.

Doktora grāds iegūts augu zinātnes jomā, Norvēģijas Dzīvības zinātņu universitātē. Pēdējos 15 gadus strādā Norvēģijas Bioekonomikas institūtā NIBIO (iepriekš – Bioforsk). Dr.Stūrītes zinātniskā darbība saistīta ar pļavkopību, īpaši tauriņziežiem, slāpekļa zudumiem ziemas periodā un oglekļa uzkrāšanu ilglaicīgos un regulāri atjaunotos zālājos.