Viena no V Pasaules latviešu zinātnieku kongresa “Zinātne Latvijai” tēmām ir digitālā transformācija. Ikdienā tā vairāk asociējas ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozari, tāpēc par digitālās transformācijas saistību ar zinātni aizdomājamies maz. Taču tieši zinātnei ir būtiska loma gan šīs jomas attīstībā, gan rūpēs par tās jēgpilnu izmantošanu.

 

“Digitalizācija vairs nav IKT darbības lauciņš. Tā ir kļuvusi par horizontālu disciplīnu, ko izmanto visu jomu zinātnieki. Un zinātnieku uzdevums ir nodrošināt, lai mēs visi maksimāli efektīvi šīs digitālās tehnoloģijas varētu izmantot dažādās jomās,” saka viens no digitalizācijas virziena kūrētājiem V Pasaules latviešu zinātnieku kongresā RTU Vadības informācijas tehnoloģijas katedras vadītājs Jānis Grabis. “Tehnoloģijas attīstītās vairāku gadu garumā. Piemēram, nesen kļuva populārs “ChatGPT” – sarunu bots, kas ļauj rakstīt referātus un ģenerēt programmas kodu. Ir arī tāds ļoti populārs programmētāju portāls, kur var apmainīties ar zināšanām, – “Stack Overflow”. Tas jau neilgi pēc tam, kad “ChatGPT” iemantoja popularitāti, aizliedza publicēt rīka ģenerētos kodu fragmentus. Iemesls – tie bieži ir kļūdaini, bet paši “koda ģenerētāji” to nezina. Tas arī ir zinātnieku uzdevums – padarīt tehnoloģijas caurskatāmas, ilgtspējīgas un panāk to, lai tās darbojas sabiedrības labā.”

 

Runājot vēl precīzāk, J. Grabis uzsver, ka zinātnes loma digitalizācijas attīstībā ir:

– caurskatāmu un ilgtspējīgu digitalizācijas risinājumu identificēšana un attīstīšana;

– digitalizācijas ierobežojumu, risku identificēšana un novērtēšana;

– digitalizācijas procesu skaidrošana;

– starpdisciplināru pētījumu un lietojumu attīstīšana.

 

Balstoties uz šiem apgalvojumiem, V Pasaules latviešu zinātnieku kongresa “Zinātne Latvijai” organizatoru komanda digitalizācijas sektorā ir apņēmusies apskatīt trīs misijas. Katrā misijā ir iekļauts plašs tēmu loks. Taču šajā rakstā cenšamies izcelt virzienus, kas vislabāk raksturo Latvijas zinātnes attīstību katrā no tām.

 

Misija – digitālā globalizācija – IZGLĪTĪBA

Par modernu izglītību publiski dzird runājam nākotnes formā, taču daudz inovāciju top jau šobrīd. Turklāt daļa inovāciju noteikti ir komercializējamas un piedāvājamas citu valstu izglītības iestādēm. Latvijas izglītības digitalizācijā liels nopelns ir Latvijas Universitātei (LU) un īpaši Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekānei profesorei Lindai Danielai. Viņas akadēmiskais un pētniecības virziens ir padarīt izglītību un izglītības tehnoloģijas iekļaujošākas. Linda Daniela ir publicējusi vairāk nekā 90 zinātnisko publikāciju. 2022. gadā viņa saņēma prestižo CEU Eiropas balvu par izcilību pedagoģijā sociālajās un humanitārajās zinātnēs.

 

Profesores Danielas vadībā LU ir tapušas vairākas izglītības tehnoloģiju laboratorijas, tostarp virtuālās realitātes laboratorija, robotikas laboratorija, 3D prototipēšanas laboratorija, digitālo mācību materiālu izstrādes laboratorija. “Interese no studentiem pastāvīgi palielinās, bet jāatzīst, ka tas ir mīts, ka viņi visu zina. Nezina gan. Studenti zina, kā pieslēgties sociālo tīklu lietotnēm, bet to, kā izveidot mācību materiālu un kur atrast atbilstošu platformu šim mērķim, viņi lielākoties nezina. Ir, protams, daži entuziasti, kas zina. Taču priecē tas, ka viņi mēģina un dara,” situāciju rezumē profesore. “Izšķiroša loma procesā ir mācībspēkiem, un mēs arī mācām mācībspēkus. Universitātē ir kursi par to, kā pedagoģiski strādāt digitālajā vidē. 90 % mūsu docētāju māca pārējo fakultāšu docētājus. Un mēs patiešām fakultātē esam daudz darījuši, lai tas tā būtu. Dažbrīd tas ir bijis diezgan smagnēji – mūs nesaprata, kad mēs to gribējām darīt. Taču tagad laiks ir pagājis un vairs nevienam nav šaubu, ka tas bija jādara. Ir gandarījums.”

 

Iespējas izmantot tehnoloģijas izglītības iestādēs gan bieži atduras pret finansējuma pieejamību. “Dažādi risinājumi tiek veidoti platformās. Vienkāršākās ir bezmaksas versijas. Taču, ja vēlamies kaut ko nopietnāku, ir jāpērk klāt šīs papildu iespējas. Un tad ir jautājums, vai izglītības iestādes pērk kaut ko papildus. Digitālā vide prasa finansējumu, jo mācību procesā mums ir nepieciešama arī vērtēšana. Un vērtēšana parasti tiek iekļauta sarežģītākajos tehnoloģiskajos risinājumos,” stāsta profesore. Viņa arī atzīst, ka izglītības iestāžu un arī skolotāju izpratne par tehnoloģiju nepieciešamību ir atšķirīga. Vieni ir gatavi “sist skolēniem pa pirkstiem”, lai nevelta tik daudz laika savām ierīcēm, citi tomēr izprot, ka ir atšķirība – patērēt sociālos tīklus vai izmantot simulācijas kādu uzdevumu risināšanai. Turklāt profesore uzsver, ka ar tehnoloģiskajiem risinājumiem ir iespēja risināt daļu problēmu, par ko šobrīd plaši tiek diskutēts, – gan samazināt slodzi skolotājiem, gan pat aizstāt mācībspēku kādā tēmā. Taču tam nepieciešams valstisks lēmums, un skolotājiem ir jāstrādā kopā ar programmētājiem, kuri šos materiālus varētu izveidot.

 

Plašāk par tikai nelielu daļu projektu, kas ir sākti un top LU:

– matemātikas mācīšana skolēniem ar robotikas palīdzību, https://blwithrobotics.eu/;

– materiāli piecos mācību moduļos izglītojošās robotikas un algoritmiskās domāšanas apgūšanas veicināšanai pirmsskolas un sākumskolas izglītības posmā (3–7 gadus veciem bērniem), piemērojot arī attālinātajam mācību procesam, https://www.earlyeu.org/lv/home-latviesu/;

– virtuālās un papildinātās realitātes izmantošana augstākās izglītības procesā, https://www.vr-in-he.eu/;

– komiksu, literatūras un spēļošanas elementu izmantošana mācīšanai par klimata izmaiņām, http://climatopia.eu/.

 

Augstākajā izglītībā – pat tik specifiskā kā medicīnas apmācība – ļoti daudz kas notiek digitāli. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrs ir vienīgais simulāciju centrs Latvijā un lielākais Baltijā, kur vienuviet ir atbilstoša infrastruktūra un aprīkojums, lai nodrošinātu prasmju apguvi un pilnveidi, kā arī simulāciju programmu īstenošanu dažādās veselības aprūpes nozarēs. Šobrīd gan studentiem, gan medicīnas aprūpes profesionāļiem pieejama simulēta operāciju zāle, ķirurģisko prasmju apguves telpa, laparoskopisko prasmju apguves telpa, kā arī mikroķirurģijas un pacienta sagatavošanas telpa. Operāciju bloka idejas autors RSU Senāta priekšsēdētājs un P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Ķirurģijas klīnikas vadītājs profesors Jānis Gardovskis uzsver, ka šāds bloks ir lielisks papildinājums augstskolas stratēģiskajai virzībai simulācijas tehnoloģiju virzienā, kas ļauj novērst kļūdas darbā ar reāliem pacientiem: “RSU par topošo veselības aprūpes profesionāļu prasmju un iemaņu attīstību ir domāts visos līmeņos – papildus modernai teorētiskajai apmācībai norit preklīniskā un klīniskā apmācība, topošie un jau esošie speciālisti pilnveido profesionalitāti, arī strādājot ar dzīviem audiem “Doctors Safe Train” centrā.”

 

https://www.youtube.com/watch?v=VYc5ELcYcMI

 

Centra vadītāja Ieva Šlēziņa teic, ka papildus darbam ar simulācijām un virtuālajā vidē studenti var izmantot tehnoloģijas arī citos veidos, piemēram, 3D printerī tiek drukāti kauli.

 

Misija – digitalizācija un cilvēks – KULTŪRA

Šogad kongresā organizatori īpaši vēlas izcelt digitalizācijas radītās iespējas un izaicinājumus Latvijas sabiedrības un kultūras attīstības kontekstā. Šeit sasniegumi ir lokāli, taču digitālie risinājumi ir iespēja parādīt sevi un savu kultūru plašākai publikai visā pasaulē. Viena no nozīmīgākajām iniciatīvām noteikti ir Digitalhumanities.lv. Tā ir iniciatīva, ko veido Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorija un Latvijas Nacionālā bibliotēka. Iniciatīvas mērķis ir veicināt digitālo humanitāro zinātņu attīstību Latvijā, informēt par pētījumiem un iniciatīvām, kā arī sekmēt sadarbību Latvijas un starptautiskā mērogā.

 

Tīmekļa vietne Digitalhumanities.lv darbojas kā digitālo humanitāro zinātņu informācijas punkts Latvijā, kur iespējams atrast informāciju par dažādām aktivitātēm, kas tiek veiktas starpinstitucionālā sadarbībā. Sadaļā “Resursu bibliotēka” atrodams plašs klāsts dažādu digitālo brīvpieejas resursu un rīku, piemēram, digitālā platforma Latviešu folkloras krātuves manuskriptu atšifrēšanai. Manuskripti piedāvāti 11 valodās. Pieejama arī, piemēram, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva audiovizuālo dokumentu digitālā krātuve. Tajā iespējams meklēt Latvijas dokumentālās filmas, kinohronikas, animācijas filmas un spēlfilmas, ko radījuši gan audiovizuālās jomas profesionāļi, gan amatieri, sākot no 1910. gada līdz mūsdienām. Dažādi vizuāli skatāmi materiāli jebkuram interesentam ir pieejami arī YouTube kanālā “Digitālās humanitārās zinātnes Latvijā”, kur publicētas sarunas, lekcijas, instrukcijas un citi videodarbi par digitālo pētniecību un digitālajām humanitārajām zinātnēm Latvijā.

 

Šobrīd aktuālākais un plašākais projekts sabiedrības un kultūras digitalizācijas kontekstā ir “Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā” jeb DHELI, kas tiek īstenots Valsts pētījumu programmas “Digitālās humanitārās zinātnes” ietvaros un ko finansē Latvijas Zinātnes padome. DHELI projekts turpina 2022. gada oktobrī noslēgto Valsts pētījumu programmas projektu “Humanitāro zinātņu digitālie resursi: attīstība un integrācija”. Tas bija pirmais starpinstitucionālais un starpdisciplinārais projekts Latvijā, kas veltīts digitālajām humanitārajām zinātnēm. Starptautisko ekspertu izvērtējumā projektā sasniegtie rezultāti saņēma izcilu novērtējumu.

 

DHELI projektā tiks īstenoti fundamentāli pētījumi – starptautiski aprobētās datormetodes tiks pielāgotas latviešu, latgaliešu un lībiešu valodas korpusiem. Notiks darbs arī ar Latvijai būtisku humanitāro zinātņu un kultūras materiālu saturu literatūrzinātnē, folkloristikā, valodniecībā, vēsturē un citās humanitāro zinātņu nozarēs. Tiks būtiski papildināti un attīstīti gan digitālie resursi, kas jau guvuši sabiedrības ievērību un tiek plaši izmantoti, piemēram, tezaurs.lv, literatura.lv, garamantas.lv, livonian.tech, gan arī tie, kas ir specifiskāki un izstrādāti zinātniskām vajadzībām, taču var būt noderīgi arī vispārējā izglītībā un citās jomās, piemēram, korpuss.lv, humma.lv, proza.lnb.lv. Projektā tiks stiprināta arī Latvijas dalība valodas tehnoloģiju un digitālo humanitāro zinātņu Eiropas pētniecības infrastruktūrās CLARIN-EU un DARIAH-ERIC. “Dalība CLARIN ļauj Latvijas zinātnieku devumu integrēt Eiropas un pasaules pētniecības telpā un izmantot augstvērtīgus citu valstu zinātnieku veidotos valodas resursus un rīkus gan pētniecībai, gan valodu tehnoloģiju izveidei," skaidro CLARIN-LV nacionālā koordinatore Inguna Skadiņa.

 

Misija – demokrātijas digitālā nākotne Latvijā un digitālā demokrātija

Latvijā valsts institūcijas ir atvērtas dažādām sabiedrības līdzdalības iniciatīvām, tostarp digitālām. Ministru kabineta (MK) izpratnē sabiedrības līdzdalība ir sabiedrības iesaiste regulējuma un politikas veidošanas procesā un citu sabiedrības interesēm nozīmīgu jautājumu risināšanā valsts pārvaldē, pašvaldībā, apkaimē, skolā – jebkur, kur jānonāk pie efektīvākā risinājuma mūsdienu izaicinājumiem. MK tīmekļvietnē internetā arī plaši aprakstīts, kā iespējams piedalīties valsts pārvaldes procesos. Protams, digitalizācija paver plašas iespējas ikvienam sabiedrības loceklim līdzdarboties. Šobrīd redzamākās pilsoniskās iniciatīvas Latvijā ir:

• ManaBalss.lv – organizācijas paspārnē ir iniciatīvu platforma ManaBalss.lv, kā arī digitālās demokrātijas platformas Lemejs.lv un Open2Vote.eu. Organizācijas misija ir veidot un stiprināt digitālās demokrātijas ekosistēmu Latvijā un pasaulē. Viens no organizācijas ilgtermiņa mērķiem ir sabiedrības līdzdalības jaudas palielināšana lēmumu pieņemšanas procesos.
• Trauksmescelejs.lv – trauksmes celšana ir iespēja veicināt likumīgu, godprātīgu, atklātu un pārredzamu organizāciju darbību publiskajā un privātajā sektorā, izmantojot tiesības brīvi paust savu viedokli. Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja celt trauksmi šajā platformā.
• Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija apvieno organizācijas un privātpersonas, tostarp informācijas tehnoloģiju piegādātājus un lietotājus, kuri saskata ekonomiskus ieguvumus sev, savai organizācijai vai sabiedrībai kopumā no atvērtu tehnoloģiju plašākas izmantošanas Latvijā. Par atvērtām tehnoloģijām tiek uzskatīti tādi risinājumi, kas balstīti atvērtos standartos, izmantojot atvērtu vai slēgtu pirmkodu. Atvērtu standartu izmantošana informācijas apmaiņai un uzglabāšanai ir nepieciešams nosacījums brīvai konkurencei IT risinājumu tirgū starp komerciālu un atvērtā pirmkoda programmatūru.
• Latvijas atvērto datu portāls – atvērtie dati ir brīvi pieejama bezmaksas informācija bez atkalizmantošanas ierobežojumiem, kuru var rediģēt un automatizēti apstrādāt ar brīvi pieejamām lietojumprogrammām. Šeit ir pieejamas dažādas datu kopas, ko var izmantot jaunu risinājumu radīšanai vai esošo uzlabošanai.
• Kopdare.lv – atsevišķa iniciatīva līdzdalības un pilsoniskās aktivitātes paaugstināšanai Jelgavas un Ozolnieku novados.
• Cilvektiesibugids.lv ir Eiropas mēroga platforma izglītošanai par cilvēktiesībām. Platforma piedāvā izglītojošus rīkus un resursus par cilvēktiesībām plašai sabiedrībai un profesionāļiem un kalpo kā sadarbības tīkls organizācijām un publiskā sektora iestādēm cilvēktiesību izglītības jomā. Cilvēktiesību gids tika izveidots, pamatojoties uz ideju, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

 

2023. gadā ir publicēts pētnieces Indras Mangules pētījums – iedzīvotāju aptauja “Līdzdalība Latvijā”. Aptauja notika no 2022. gada 24. novembra līdz 12. decembrim. Aptaujas dalībniekus var raksturot kā pilsoniski aktīvus, ieinteresētus līdzdarboties un zinošus, atpazīstot līdzdalības iespējas gan Latvijas politiskajā vidē, gan ārpus tās. Aprakstot savu līdzdalības pieredzi, respondenti visbiežāk min platformu “ManaBalss”, dalību vēlēšanās, akcijas Ukrainas atbalstam, dalību NVO un sabiedriskās diskusijās. Lai līdzdarbotos, iedzīvotājus visvairāk motivē apspriestās tēmas nozīmīgums, tomēr arī pilsoniskais pienākums un sadarbība ar līdzcilvēkiem ir svarīgi faktori.

 

Viena no vērtīgākajām nozarēm

Latvijā, tāpat kā daudzās citās valstīs, IKT nozare pēdējos gados ir piedzīvojusi galvu reibinošu attīstību. Finansējuma izsniegšanas uzņēmums “Capitalia” 2022. gadā aplēsis, ka Latvijas IKT nozares vērtība ir aptuveni 2,8 miljardi eiro. Pēdējā gada laikā nozares vērtība palielinājusies par 12 %, kas ir viens no straujākajiem kāpumiem nozaru vidū. IKT nozare 2021. gadā nodokļos valsts kopbudžetā samaksājusi 603,25 miljonus eiro, ar darbavietām nodrošinot teju 39 tūkstošus strādājošo.

 

Apskatot 25 vērtīgākos IKT nozares uzņēmumus, jāsecina, ka teju pusei pamatdarbība saistīta ar datorprogrammēšanu. Taču tajā atrodami arī Latvijā radīti inovatīvi risinājumi. Piemēram, par ceturto vērtīgāko IKT nozares uzņēmumu atzīts “Printful Latvija”, kas visā pasaulē nodrošina apdrukāšanas, šūšanas un piegādes ārpakalpojumu. Tas šobrīd Latvijā ir vienīgais tā dēvētais vienradzis jeb jaunuzņēmums, kura vērtība pārsniedz vienu miljardu dolāru. Gaidas un cerības nerimst, ka “Printful Latvija” būs sekotāji. Latvijā ir labi attīstīta jaunuzņēmumu ekosistēma, kas tuvāko gadu laikā noteikti pārsteigs pasauli ar jauniem digitālajiem rīkiem.

 

Raksts tapis Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotā ERAF projekta Nr. 1.1.1.5/17/I/002 “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā” ietvaros