Zinātnes sniega bumbas efekts
Kad lasām vai dzirdam par kādu jaunu Latvijas zinātnieku pētījumu, tad, protams, ir prieks par savējo sasniegumiem. Taču reti aizdomājamies par šī viena konkrētā pētījuma ietekmi gan uz visām iesaistītajām pusēm, gan uz nozari kopumā, gan pat uz saistītajām nozarēm un potenciāli – arī uz iespējām uzlabot Latvijas ekonomiku. Zinātnei ir milzīga ietekme, ko ne vienmēr var izmērīt un arī apzināties no pirmā acu skatiena.
Piemēram, Latvija 2020. gadā kļuva par Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) asociēto dalībvalsti. Kad šī ziņa sasniedza plašāku sabiedrību, dzirdējām arī tādus viedokļus – vai tad tiešām tagad investēsim, lai būvētu savus kosmosa kuģus un dotos kosmosā? Taču šī nozare nav tikai par kosmosu. Dalība šādā organizācijā Latvijas zinātniekiem un uzņēmējiem paver jaunas iespējas sadarbībai. Iesaistīšanās Eiropas kosmosa misijās un konsorcijos ļauj uzņēmumu darbiniekiem pilnveidot augsto tehnoloģiju prasmes un kompetences kosmosa nozarē, savukārt studentiem – stažēties EKA tehnoloģiju centros un rakstīt promocijas darbus EKA ekspertu pārraudzībā. Dalības ietvaros ir iespējams sekmēt augstskolu pētniecības un studiju bāzes attīstību, tādējādi veicinot augstākas pievienotās vērtības tautsaimniecības attīstību Latvijā. Savi ieguvumi ir paredzami arī Latvijas ekonomikai, jo EKA statuss ļauj Latvijai pretendēt uz tehnoloģiju pasūtījumiem EKA organizētajās misijās. Un šī ir tikai viena šaura nozare.
“Zinātnes ietekme ir milzīga,” uzskata Anda Ķīvīte-Urtāne, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras asociētā profesore un Sabiedrības veselības institūta direktore. Viņa ir viena no Pasaules latviešu zinātnieku kongresa sadaļas par zinātnes ietekmi autorēm. “Mēs parasti esam prioritizējuši jautājumu – kāda ir zinātnes ietekme uz ekonomiku? Vai tas atmaksājas? Vai to var pārdot? Bet mēs redzam, ka zinātnei ir ietekme visplašākajā mērā gan uz darbaspēku, gan vidi, gan sabiedrības drošību un veselību. Mēs mēģināsim risināt, kā šo ietekmi saprast, izmērīt un padarīt redzamu. Visiem!” A. Ķīvīte-Urtāne skaidro zinātnes ietekmes sadaļas izveides pamatprincipus.
Meklē izmantojuma iespējas biznesā
“Ir trīs galvenie veidi, kā zinātne ietekmē valsts un sabiedrības attīstību. Pirmkārt, radot jaunas zināšanas un tehnoloģijas. Otrkārt, attīstot un meklējot idejas gan vienas nozares ietvaros, gan sadarbojoties ar citām nozarēm un dažādām sabiedriskajām grupām ārpus akadēmiskās vides. Treškārt, uzkrājot un veidojot pamatu sabiedrības cilvēkkapitāla attīstībai,” saka Dr. Dmitrijs Stepanovs, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors. Dr. D. Stepanovs uzsver, ka Latvijas zinātnes politikas stratēģiskais virsmērķis ir sekmēt gudras un tehnoloģiski inovatīvas sabiedrības attīstību Latvijā.
Pēdējos gados Latvijā ļoti aktīvi notiek ideju meklēšana, to realizēšana, kā rezultātā rodas jaunas zināšanas un tehnoloģijas, kas ilgtermiņā dod labumu gan Latvijas sabiedrībai, gan arī ekonomikai. Gan zinātnieki sāk aizvien vairāk apzināties komercializācijas un valorizācijas nozīmi, gan industrija sāk sadarboties ar zinātniekiem, saskatot potenciālu.
Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI) ir viens no piemēriem, kā zinātnieki cenšas sadarboties ar nozari. Institūts no 2017. gada 1. februāra līdz 2024. gada 31. janvārim kopā ar Zviedrijas Karalisko tehnoloģiju institūtu – lielāko tehnisko universitāti Zviedrijā – un Zviedrijas pētniecības institūtu apvienību realizē projektu CAMART2. Tā mērķis ir uzlabot LU CFI izcilības centru, lai īstenotu ieceri pārvirzīt fokusu no akadēmiskās zinātnes uz lietišķiem pētījumiem un sadarbību ar nozari.
Savukārt Rīgas Tehniskā universitāte sadarbībā ar Latvijas lielajiem uzņēmumiem realizē programmu “Industriālais doktorants”. Tas nozīmē, ka doktorants izstrādā promocijas darba pētījumu, ievērojot sadarbības uzņēmuma intereses un vajadzības. Līdz ar to universitāte sadarbībā ar uzņēmumu sagatavo zinātņu doktoru tajā jomā, kuru iniciē uzņēmums. Doktorants strādā universitātē, bet tiek aktīvi iesaistīts uzņēmuma pētniecības un attīstības aktivitātēs. Izvēlētā tēma balstās uz universitātes zinātnes ekselenci un uzņēmuma stratēģisko redzējumu tehnoloģiju attīstībā.
Pirmais industriālais doktorants Rūdolfs Rumba doktora disertācijā izstrādā daudzaģentu sistēmas metožu kopumu, lai padarītu autonomo bezpilota lidaparātu pārvietošanos drošāku un vieglāku. “Bezpilota lidaparātu tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, paplašinās to izmantošanas potenciāls. Dronu tehnoloģijas ir viens no LMT izpētes un attīstības virzieniem. Mans pētījums būs ieguldījums infrastruktūrā, jo šobrīd pasaulē nav visaptveroša risinājuma autonomo dronu satiksmes regulēšanai un kontrolēšanai,” skaidro Rūdolfs, kura studijas līdzfinansē LMT.
Veido zinātņietilpīgus uzņēmumus
Vēl viena tendence, kas pēdējos gados aktīvi vērojama Latvijā, ir zinātņietilpīgu uzņēmumu veidošanās. Zinātņietilpīgs uzņēmums no citiem uzņēmumiem atšķiras ar to, ka tā darbības pamatā ir zinātnisks atklājums. Nākamais posms tā attīstībā ir zinātniskā atklājuma praktiskā lietojuma meklējumi. Atkarībā no rezultātiem var mainīties izmantotās tehnoloģijas mērķis. Un vēl ir būtiski, ka zinātnēs balstīto uzņēmumu ceļš līdz briedumam un peļņai ir krietni garāks nekā parastiem jaunuzņēmumiem. “Eiropas un arī Latvijas zinātnieki spēj radīt perspektīvas idejas. Ne velti pēdējos gados ceturtā daļa no visām riska kapitāla investīcijām Eiropā, kas ir aptuveni desmit miljardi eiro, ir ieguldīti tieši zinātniski ietilpīgu tehnoloģiju uzņēmumos. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) jau vairāk nekā desmit gadus sadarbojas ar akcelerācijas fondu “Commercialization Reactor”, kuram ir unikāla pieredze zinātnē bāzēto uzņēmumu attīstībā, lai veicinātu šīs jomas izaugsmi Latvijā,” savulaik portālam “Labs of Latvia” teica LIAA Tehnoloģiju departamenta Inovāciju atbalsta nodaļas vadītāja Sarmīte Karlsone. Šīs sadarbības rezultātā 2023. gadā jau piekto gadu pēc kārtas notika “Deep Tech Atelier” – Baltijā vērienīgākā zinātņietilpīgo tehnoloģiju nozares konference, kas vienkopus pulcē pētniecības organizācijas, industrijas ekspertus, zinātniskos jaunuzņēmumus, valsts pārvaldes pārstāvjus un tehnoloģiju interesentus.
Taču noteikti atsevišķi jāizceļ akcelerācijas fonds “Commercialization Reactor”. Tas 2017. gadā bija viens no trim publiskajā atlasē izvēlētajiem investīciju fondiem, kam Attīstības finanšu institūcija ALTUM piešķīra 5 miljonus eiro no Eiropas Reģionālā attīstības fonda. Akcelerācijas būtība ir palīdzēt atsperties daudzsološiem augstas pievienotās vērtības agrīniem biznesiem. Atšķirībā no klasiskiem iespējkapitāla fondiem akceleratori ne tikai investē, bet arī sniedz agrīnajam biznesam tik ļoti vajadzīgos akcelerācijas pakalpojumus turpmākai izaugsmei. “Commercialization Reactor” specializējas zinātnes komercializācijā. Tā eksperti atlasa zinātnieku idejas, ko viņi sagatavo un prezentē pasākumā “Ignition Event”. Šajā pasākumā piedalās interesenti, kuri meklē iespējas, lai sāktu savu biznesu. Pasākuma mērķis ir savest kopā zinātnieku ar profesionāļiem, kuri spētu palīdzēt idejas realizēšanā.
“Ignition Event” pasākumos ir radušies vairāki zinātņietilpīgi jaunuzņēmumi, kas veiksmīgi turpina savu darbu. Aija Pope, uzņēmuma “TerraWaste” vadītāja, pirmo reizi piedalījās “Ignition Event” un pieteicās “Amnis Air” komandā. “Toreiz tas bija maza sapņa piepildījums, jo vienmēr esmu domājusi par sava uzņēmuma veidošanu. Tā kā mūsdienu biznesa vide ir tik ļoti piesātināta ar dažādām inovācijām un izgudrojumiem, es sapratu, ka būtu grūti pašai nākt klajā ar savu ģeniālo ideju. “Commercialization Reactor” papildus iedeva nepieciešamās sastāvdaļas – zinātnieku, kurš kļuva par uzņēmuma līdzdibinātāju, zinātnisko atklājumu, kā arī atbalstu, kas izpaužas kā zināšanas, kontakti un arī pirmās investīcijas.” Tagad viņa vada uzņēmumu “TerraWaste”. Tas ir izstrādājis atkritumu pārstrādes tehnoloģiju, kas ļauj iegūt biošķidrumu naftas produkta veidolā – ievietojot uzņēmuma izstrādātajā hidrotermālajā šķidrināšanas reaktorā atkritumus, pievienojot tiem katalizatorus un ūdeni un 300‒350 grādu karstumā palielinot spiedienu līdz 200 bāriem, 30 līdz 45 minūšu laikā tiek iegūta izejviela jauniem plastmasas produktiem. Idejas autori ir zinātnieku komanda no Kranfīldas universitātes Lielbritānijā. Pēc veiksmīga prototipa izveides un testiem Indijā 2018. gadā komanda savu ieceri prezentēja pasākumā “Ignition Event”. Tajā A. Pope un viņas kolēģis iepazinās ar komandu un nolēma strādāt kopā pie šīs tehnoloģijas attīstības un komercializēšanas.
Raksts tapis Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotā ERAF projekta Nr. 1.1.1.5/17/I/002 “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā” ietvaros