2018. gada 20. jūnijā, noslēdzot IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresu, vienojāmies – pasākumam, kas vieno zinātniekus un iedvesmo zinātnes politikas veidotājus un uzņēmējus, ir jākļūst par tradīciju. Līdzīgi kā Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, arī Pasaules latviešu zinātnieku kongress turpmāk norisināsies reizi piecos gados.

 

Pieci gadi ir arī lielisks atskaites punkts, lai atskatītos uz paveikto. 2023. gada jūnijā V Pasaules latviešu zinātnieku kongresā tiksimies un diskutēsim par trim pamattēmām – digitālo transformāciju, zaļo pārveidi un zinātnes ietekmi.

 

Finansējums katru gadu palielinās

Nozīmīgu sasniegumu pamatā ir investīcijas. Izņēmums nav arī zinātne un inovācijas. Kopš 2018. gada valsts finansējums pētniecībai un attīstībai ir audzis – no 63,9 miljoniem eiro 2018. gadā līdz 84,31 miljonam eiro 2021. gadā. Savukārt kopējais pieejamais finansējums Latvijā pētniecībai un attīstībai ir palielinājies no 186,2 miljoniem eiro 2018. gadā līdz 232,3 eiro 2021. gadā. Tas nozīmē, ka kopējie pētniecībā un attīstībā ieguldītie līdzekļi 2021. gadā ir 0,71 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Valsts ir apņēmusies līdz 2027. gadam šo finansējumu palielināt līdz 1,50 % no IKP.

 

Avots: Izglītības un zinātnes ministrijas dati

 

Pētniecības un attīstības finansējumam Latvijā ir trīs galvenie finansēšanas veidi:

• zinātniskās darbības bāzes jeb institucionālais finansējums;
• nacionālo un starptautisko pētniecības grantu finansējums;
• publiskā un privātā sektora pasūtījumi/līgumpētījumi.

 

Savukārt galvenie finansējuma avoti ir:

• Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējums;
• ārvalstu (arī “Apvārsnis Eiropa”) pētniecības un inovāciju programmu finansējums;
• komercsektora ieguldījumi;
• valsts budžeta finansējums.

 

Izglītības un zinātnes ministrija 21 valsts zinātniskajai institūcijai 2018. gadā piešķīra zinātnes bāzes finansējumu 25 000 000 eiro apmērā. Tas ietvēra arī vienu miljonu eiro papildu finansējumu zinātniskajām institūcijām pārejas periodam, līdz tiks sākti fundamentālo un lietišķo pētījumu projekti. Salīdzinājumam 2023. gadā valsts zinātniskajām institūcijām bāzes finansējums piešķirts jau 38 150 000 eiro apmērā. Zinātnes bāzes finansējuma programma ir lielākā valsts budžeta programma zinātnē, kuras mērķis ir nodrošināt valsts augstskolām un zinātniskajām institūcijām to uzturēšanai un izaugsmei nepieciešamo finansējumu. Kopš 2022. gada ir sākta jauna zinātnes bāzes finansējuma modeļa ieviešana, kura finansējums balstās uz aprēķinu formulu, kam pamatā ir šādi priekšnoteikumi:

1. šis finansējums tiek piešķirts tikai institūcijām, kurām zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā ir iegūts labs novērtējums (pārējām – tikai caur konsolidāciju ar spēcīgākajām institūcijām);
2. aprēķins balstās uz sniegumu jeb zinātnisko institūciju spēju sasniegt atbilstošus zinātniskās darbības rezultātus (t. sk. dažādos veidos, ņemot vērā institūciju specifiku), piemēram, balstoties uz zinātniskās institūcijas kapacitāti, spēju piesaistīt ārējo projektu finansējumu, līgumpētījumus ar uzņēmumiem, augsta līmeņa zinātniskā darba rezultātus un cilvēkkapitāla ataudzi. Bāzes finansējums ir aprēķināts, balstoties uz zinātnisko institūciju iesniegto informāciju par iepriekšējā atskaites periodā sasniegtajiem zinātniskās darbības rezultātiem un ņemot vērā Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā pieejamos finanšu līdzekļus. Aprēķins veikts saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

 

 

Universitātes veiksmīgi darbojas starptautiskos projektos

Starptautiskajos projektos 2019. gadā būtiskākā loma ir bijusi Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU), Latvijas Organiskās sintēzes institūtam (OSI), Latvijas Universitātei (LU), Rīgas Stradiņa universitātei (RSU) un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātei (LBTU, iepriekš Latvijas Lauksaimniecības universitāte). Šīs piecas zinātniskās institūcijas ir piesaistījušas 77 % no kopējā starptautiskā finansējuma apjoma. Nozares pasūtītos līgumpētījumus visvairāk īstenoja Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”, RTU un LU – 2019. gadā šajā rādītājā kopā piesaistījušas vairāk nekā 3,2 miljonus eiro.

 

RTU, LU Cietvielu fizikas institūts (LU CFI), OSI un LU visnaskāk ir apguvušas arī “Apvārsnis 2020” finansējumu. RTU piesaistījusi 14,7 miljonus eiro, LU CFI – 13,8 miljonus eiro, LU – 10,2 miljonus eiro, OSI – 6,1 miljonu eiro. Turklāt, piemēram, OSI pirmo reizi Latvijā ir izdevies iegūt programmas “Apvārsnis Eiropa” projekta “ERA Chair” finansējumu – 2,5 miljonus eiro. Tā ir pirmā Latvijas pētniecības organizācija, kas ieguvusi iespēju realizēt “ERA Chair” projektu, tādējādi sekmējot stratēģisko mērķi kļūt par vienu no labākajiem pētniecības centriem ES. “ERA Chair” ir Eiropas Komisijas (EK) ietvarprogrammu “Apvārsnis 2020” un “Apvārsnis Eiropa” finansēšanas shēmas, kas atbalsta “Widening” jeb ES jauno valstu līdzdalību un izcilības celšanu. Šī finansējuma mērķis ir veicināt institucionālo pārmaiņu ieviešanu un pētniecības kapacitātes palielināšanu. OSI šo finansējumu ieguldīs dabasvielu pētniecības virziena attīstībā, lai palielinātu institūta zinātnisko kapacitāti, stiprinātu izcilību un ļautu institūtam ieņemt vietu labāko Eiropas pētniecības centru vidū.

 

2022. gadā Latvijas organizācijas programmā “Apvārsnis Eiropa” piedalījās 474 projektu pieteikumos, iesniedzot 466 atbilstošus projektus. Savukārt Latvijas organizāciju dalību skaits iesniegtajos projektu pieteikumos ir 636, jo vienā projektā var būt vairāki Latvijas partneri. No 474 iesniegtajiem projektu pieteikumiem 286 saņēma kvalitātes virssliekšņa vērtējumu. EK ar 32,70 miljoniem eiro finansēja 115 projektus, tātad 24,27 % Latvijas iesniegto projektu. No tiem sešos projektos Latvijas organizācijas ir koordinatori.

 

Avots: Izglītības un zinātnes ministrijas dati

 

Interese par ES fondu līdzekļu pieejamību ir liela. Piemēram, ES fondu projektu īstenošana praktiskās ievirzes pētījumu programmā piektajā projektu atlases kārtā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) saņēmusi 84 projektu iesniegumus, kuru kopējais paredzēto ieguldījumu apjoms ir gandrīz 39 miljoni eiro, kas pieckārt pārsniedz šajā projektu atlases kārtā pieejamos 7,2 miljonus eiro.

 

Ministrija īsteno unikālu zinātnieku atbalsta programmu

Izglītības un zinātnes ministrijai ir arī Fundamentālo un lietišķo pētījumu programma, kas ir uz zinātnisko izcilību vērsta zinātnes finansēšanas programma. Tas ir vienīgais valsts finansējuma konkurss, kurā finansē zinātnieku brīvi iniciētus fundamentālos un lietišķos pētījumus. Programmas mērķis ir radīt jaunas zināšanas un tehnoloģiskās atziņas visās zinātnes nozarēs, atbalstot izcilākās Latvijas zinātnieku idejas, kā arī nodrošinot visu zinātnes nozaru grupu vienmērīgu attīstību.

 

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu īstenošanai pieejamais valsts budžeta finansējums 2023. gadā palielināsies par 1,5 miljoniem eiro, 2024. gadā – par 3 miljoniem eiro, bet 2025. gadā un turpmāk – par 4,5 miljoniem eiro. Salīdzinot atbalstu, 2016. gadā programmā pieejamais finansējums bija 4,3 miljoni eiro gadā, bet 2025. gadā tas būs jau četras reizes lielāks un sasniegs 21,4 miljonus eiro gadā.

 

Šobrīd tiek īstenoti 43 no 2022. gada fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursa projektiem. Papildus piešķirtais valsts budžeta finansējums 2023. gadā ļāva finansēt vēl 15 projektus jeb 18 % projektu, kas novērtēti virs kvalitātes sliekšņa. 2022. gada atklātā konkursa pieteikumu vidū dominē projekti inženierzinātnēs un tehnoloģijās un dabaszinātnēs. Projektu realizācijai pieprasīti 179,4 miljoni eiro.

 

 

Zem Latvijas Zinātnes padomes (LZP) cepures

Nozīmīgs solis Latvijas zinātnes vides sakārtošanā tika sperts 2020. gadā, kad saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu LZP pārņēma Valsts Izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Zinātnes un pētniecības politikas atbalsta departamentu, kas sastāv no četrām struktūrvienībām – Pētniecības starptautisko programmu nodaļas, Pētniecības un inovāciju politikas atbalsta nodaļas (LZP sastāvā nodaļas nosaukums – Pēcdoktorantūras programmu nodaļa), Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas programmu nodaļas, kā arī programmas “Apvārsnis Eiropa” Nacionālais kontaktpunkta funkcijas. LZP vadītājas amatā tika apstiprināta Lauma Muižniece, kura zinātnes jomā iepriekš strādājusi LU, risinot tādus jautājumus kā zinātnisku projektu izstrādi un īstenošanu, intelektuālā īpašuma pārvaldību, zināšanu un tehnoloģiju pārnesi, zinātnes komercializāciju. Tas Laumai deva iespēju iepazīt zinātnes vidi. Pēc tam viņa bijusi arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju departamenta vadītāja.

 

LZP darbības mērķis ir īstenot valsts zinātnes un tehnoloģiju attīstības politiku, nodrošinot normatīvajos aktos deleģēto no valsts budžeta, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansēto zinātnisko pētījumu programmu un projektu ekspertīzi, ieviešanu un uzraudzību. LZP arī pārauga iepriekš minēto Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmu.

 

2022. gadā LZP administrēja pētniecības programmas un veica finansējuma izlietojuma uzraudzību 952 projektiem, kuru kopsumma bija vairāk nekā 45 miljoni eiro.

 

Kas tālāk?

Latvija īsteno aktivitātes, lai nodrošinātu ilgtspēju. Ir noteiktas piecas jomas, kuras nostiprinātas Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.‒2027. gadam un kurās šajā periodā tiks koncentrēts pētniecības, attīstības un inovāciju finansējums:

• biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija;
• fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas;
• zināšanu ietilpīga bioekonomika;
• viedā enerģētika un mobilitāte;
• informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

Līdz 2024. gadam paredzēts novirzīt līdz 12 miljoniem eiro zinātniskajiem pētījumiem biomedicīnas un viedo materiālu jomā. To paredz valdībā atbalstītā un Ekonomikas ministrijas izstrādātā valsts pētījumu programma “Inovāciju fonds – nozaru pētījumu programma”.

Valdības atbalstītajā likumprojektā “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” par vidēja termiņa budžeta politikas prioritārajiem attīstības virzieniem noteikta drošība, izglītība (ieskaitot zinātni), enerģētika, konkurētspēja, dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība. Izglītības un zinātnes ministrijai un mērķdotācijām pašvaldībām veicamajiem pasākumiem 2023. gadā palielinājums ir vairāk nekā 180,4 miljonu eiro apmērā, nodrošinot pedagogu algu paaugstināšanu, veicinot augstākās izglītības izcilību, kā arī zinātnes un pētniecības jaudas palielināšanu ekonomikas transformācijai.

 

Raksts tapis Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotā ERAF projekta Nr. 1.1.1.5/17/I/002 “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā” ietvaros