V Pasaules latviešu zinātnes kongresā “Zinātne Latvijai” tika apspriests jautājums par to, kā palielināt pētniecības pienesumu tautsaimniecībai, sabiedrībai un politikas veidotājiem. Eksperti no ASV un Dienvidāfrikas dalījās ar pieredzi, kā izmērīt zinātnes ietekmi un kā sabiedrībai apliecināt, ka ieguldījumi pētniecībā un inovācijās nes nozīmīgus praktiskus ieguvumus ikvienam iedzīvotājam.

Kā mērīt zinātnes ietekmi?

Zinātniskajā vidē pētnieku rezultātu novērtēšanai visbiežāk izmanto ar zinātniskām publikācijām saistītus rādītājus – publikāciju skaitu prestižākajos žurnālos un atsauču skaitu citu pētnieku rakstos. Diskusijā eksperti aicināja katru pētnieku zinātnes ietekmi tvert plašāk un domāt par to, kā vislabāk sasniegt savu auditoriju. Piemēram, lai panāktu rīcībpolitikas pārmaiņas, zinātnieki var sadarboties ar domnīcām, gatavot informatīvas vienlapes vai vienkārši proaktīvi sazināties ar politikas veidotājiem savā specialitātes jomā. Zinātnieka pienesumu var izmērīt, piemēram, skaitot atsauces uz pētījumiem politikas dokumentos. Tomēr eksperti norādīja, ka pilnīgu attēlu var iegūt tikai individuāli uzklausot pētnieku stāstus par panāktajām pārmaiņām. “Ja mēs gaidīsim perfektus zinātnes ietekmes rādītājus, tad mēs neko nesasniegsim”, uzsvēra Dienvidāfrikas zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju centra izpilddirektore Glenda Krusa (Glenda Kruss).

Ietekmi uz sabiedrību mērīt sarežģītāk

Zinātnes ietekme uz sabiedrību var būt plaša un dažāda, tādēļ to mērīt ir sarežģīti. Arī atsauces uz pētījumiem plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos (t.s. “Altmetrics” kustība) sniedz šauru un aptuvenu priekšstatu par pētījumu pienesumu sabiedrībai. Kā labs ietekmes mērīšanas piemērs tika izcelts Lielbritānijas Pētniecības izcilības ietvars (Research Excellence Framework, REF), kurā zinātniekiem tiek lūgts aprakstīt viņu pētījumu sniegto labumu sabiedrībai. Šo stāstu izvērtējums, kuru veic neatkarīgi zinātnes eksperti, ir piesaistīts pētniecības finansējumam.

Burkāns un pātaga

Lai virzītu pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā, visos līmeņos ir jābūt skaidriem un pārdomātiem stimuliem. Pētniekiem vispirms ir nepieciešama pietiekama zinātniskā kapacitāte, kas prasa adekvātu publisko finansējumu zinātnei, kas tiek mērķtiecīgi ieguldīts izcilākajos pētniecības projektos. Sabiedrībai ir jāpieprasa no politikas veidotājiem rezultāti par pētniecībā investētajiem nodokļiem. Politikas veidotājiem ir jāstimulē universitātes veicināt zinātnes ietekmi. Latvijā, līdzīgi kā Lielbritānijas REF, tas tiek darīts caur Zinātnisko institūciju starptautisko izvērtējumu. Universitātes var pētniekiem sniegt atbalstu ietekmes sasniegšanai, piemēram, veidojot zinātnes komercializācijas un komunikācijas nodaļas. Pētnieki, kuri ir veiksmīgi veicinājuši pārmaiņas pasaulē, ir jānovērtē un jāapbalvo par saviem nopelniem. Pasaulē slavenā Nobela prēmija faktiski ir zinātnes ietekmes balva. “Runa nav tikai par mērīšanu, bet stāsts ir plašāks, aptverot arī zinātnes komunikāciju,” atgādina Arizonas štata universitātes Organizāciju pētniecības un dizaina centra direktore Jūlija Melkere (Julia Melkers).

Paneļdiskusijā par zinātnes ietekmi piedalījās Arizonas štata universitātes Organizāciju pētniecības un dizaina centra direktore Jūlija Melkere, Džordžijas Tehnoloģiju institūta Valsts politikas skolas profesore Daiena Hiksa (Diana Hicks), Dienvidāfrikas zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju centra izpilddirektore Glenda Krusa, kā arī Rīgas Stradiņa universitātes zinātņu prorektore Agrita Kiopa. Pasākuma ietvaros zinātnes ietekmes ekspertes tikās arī uz diskusiju ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu, lai apspriestu pētniecības ietekmes vairošanu Latvijā.